Ādažu logo

Ādažu novada pašvaldības dome apstiprinājusi Ādažu novada grafisko identitāti un vizuālās identitātes rokasgrāmatu, ko veidoja Sabiedrisko attiecību nodaļas grafikas dizainere Dārta Zaļkalne.

Apvienojoties Carnikavas un Ādažu novadiem, bija svarīgi apvienot vērtības, kas ir būtiskas, mīļas un tuvas abu novadu iedzīvotājiem, tāpēc, īsi pirms abi novadi tika apvienoti, jautājām – kas šajā vietā ir unikāls? Un saņēmām atbildes – jūra, Gauja, tās ieteka jūrā, meži, ezeri, Piejūras dabas parks (ar detalizētāku atbilžu izklāstu aicinām iepazīties prezentācijā) Lai gan atbildēs bija minētas arī citas mūsu vērtības – jaunās izglītības iestādes, moderns centrs, ražotnes, poligons, veikali un iepirkšanās iespējas, uzņēmējdarbības attīstība un pakalpojumu pieejamība tuvu dzīvesvietai, daba iezīmējās kā absolūta līdere novadnieku atbildēs. Ja daba ir mūsu novada lielākā vērtība, tad tajā arī jāmeklē atbildes, domājot par mūsu kopējo identitāti. Jālūkojas gan dabas krāsās – jūras un debesu zilajā, jauno pumpuru un asnu – koši zaļajā, gan tās formās – Gaujas līkumos, jūras viļņos un priežu galotnēs. 

Iedvesmojoties no iedzīvotāju atbildēm, radījām un vietnē www.lemejs.lv nodevām iedzīvotājiem balsošanai jaunā, apvienotā novada divus grafiskās identitātes variantus. Abās grafiskajās zīmēs tika atspoguļota abu novadu atkal satikšanās un tālākais kopējais ceļš, aizgūstot labāko vienam no otra, cienot vienam otru un novērtējot. Saskaņā ar www.lemejs.lv datiem aptaujā piedalījās 460 respondentu, 58% respondentu atbalstīja vizuālās identitātes pirmo variantu (burta “ā” attēlojumu, kurā iekļauts “ā” un “c” burtu veidols), bet 42%  –  otro variantu (bezgalības zīmes atspoguļojumu).

 

Ādažu novada grafiskā identitāte vēsta par jaunu spēku, kas rodas, Gaujai satiekoties ar jūru un apvienojoties diviem skaistiem novadiem. Nav robežu burtu “a” un “c” sākumam. Tie saplūst tāpat kā Gauja ieplūst jūrā, kā pļavas no viena pagasta pāriet otrā, nav robežu un atšķirību – kurš ādažnieks, kurš – carnikavietis, ikdiena un dzīve mums visiem – viena. Katrs ar savu vēsturi, kas iestiepjas Ādažu un Carnikavas agrākajos novados, esam līdzvērtīgi, kopā – viena novada iedzīvotāji. Tieši tāpēc šajā grafiskajā zīmē draudzīgi sadzīvo un kopā saplūst gan “ā” – Ādaži, gan “c” – Carnikava.

Kā akcentē mūsu novada vēsturniece Olga Rinkus, Gauja ir upe, kas vieno Ādažu un Carnikavas pagastu iedzīvotāju sirdis: “Likteņupe pati ir kā sirds artērija, kas vilina ieceļotājus un vietējos ar stāstiem, leģendām, teikām, dabas bagātībām un īpašo vēsturi. Tā aicina palikt vai atgriezties, atklāj materiālā un nemateriālā mantojuma bagātības, Gaujas upe kādreiz graciozi un skaisti, bet kādreiz negribīgi un vēsi atklāj sen izzudušo vietu, lietu un cilvēku stāstus, mainot gultni un iedvesmojot mūs, rada, rāda un pierāda īstenu dabas varenību un spēku.” 

Grafiskā zīme nav noslēgta, tā ir atvērta, simbolizējot atklātību, atvērtību, iespēju dalīties ar citiem un arī pašiem būtu atvērtiem jaunām idejām, domām, sapņiem, izaicinājumiem. Tiekšanās uz kopējiem mērķiem un attīstību kopā – tāda ir jaunizveidotās grafiskās zīmes būtība. Galvenā vērtība – cilvēki un cilvēcība, un daba. 

Dabā ir milzīgs spēks, ko arī mēs katrs varam smelt, lai pietiktu spēka savai dzīvei, ikdienai, mieram un laipnībai, jo, Gaujai satiekoties ar jūru, rodas spēks. Spēks radīt ko jaunu. Spēks sākt no jauna.  Spēks pārmantot labāko vienam no otra. Un uzplaukt no jauna. Kopā. Kopā jaunos sapņos, dabā, cerībās, drosmē, piedošanā, atbildībā, iedvesmā, kopienā, gudrībā, laipnībā. Augsim kopā aizrautībā un cilvēcībā. Augsim kopā mūsu mājās – Ādažos un Carnikavā!

Svarīgi!

Ikviens novadā var veicināt Ādažu novada zīmola atpazīstamību un ietekmēt reputāciju, tādēļ aicinām izmantot Ādažu novada grafiskās identitātes elementus, lai apliecinātu savu piederību novadam, lepotos ar to un kopīgi svinētu panākumus!

Lai uzzinātu vairāk par Ādažu novada vizuālās identitātes elementu lietojamību, aicinām iepazīties ar Ādažu novada vizuālās identitātes vadlīniju grāmatu.

Ja rodas jautājumi, ierosinājumi, sazinies ar Ādažu novada pašvaldības administrācijas grafikas dizaineri Dārtu Zaļkalni - darta.zalkalne@carnikava.lv.

Pamata logo "Ādažu novads"

Pamata logo

Logo ar saukli "Kopā"

Logo ar saukli
Prezentācija
Video stāsts
NOVADA ĢERBONIS

Ādažu novada ģerbonis ir apstiprināts 2022. gada 27. janvārī ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas  lēmumu.

Ģerboņa heraldiskais apraksts:

  •  Dalīts galvā ar zilu un sudrabu
  •  Sudraba laukā zila smaile, uz tās zelta Dortmaņa lobēlija ar diviem sudraba ziediem ševrona veidā un vienu tādu pašu ziedpumpuru.

Sudrabs simbolizē patiesību un atklātību, zelts – cēlsirdību un bagātību, savukārt zilā krāsa ir Gaujas un jūras satikšanās vieta, kas norāda arī uz ūdens bagātību novadā. Divi lobēlijas ziedi ģerbonī sargā trešo – mazo, trauslo, vēl neizplaukušo pumpuru. Tas ir ģimenes (tēvs, māte, bērns) simbols, kas Ādažu novadā ir mūžīga vērtība. Ģerbonī ir unikālais, kas vieno Ādažus un Carnikavu, turklāt nav nekur citur Latvijā – Gaujas ieteka jūrā un Dortmaņa lobēlija, kas aug abu pagastu teritorijā.

PAGASTU ĢERBOŅI


Iepriekšējie Carnikavas un Ādažu ģerboņi turpmāk kalpos kā Carnikavas un Ādažu pagastu ģerboņi. Valsts Heraldikas komisija tos apstiprināja 2021. gada 27. decembrī.

Ādažu pagasta ģerbonis, kurā redzama balta ūdensroze, pirmajā veidolā apstiprināts 1998. gada 29. jūlijā. Carnikavas pagasta ģerbonis, kurā attēlots upes nēģis un Gaujas ieteka jūrā, savā pirmajā veidolā pieņemts 2002. gada 10. septembrī. Abi vēlāk pārtapa par novadu ģerboņiem. Vairāk par iepriekšējo un esošo ģerboņu tapšanu – novadpētnieces Elitas Pētersones rakstā.

(Ādažu Vēstis, 2021/11, 7.-8.lpp).

NOVADA KAROGS

2022. gada 9. jūlijā spēkā stājās saistošie noteikumi par Ādažu novada simbolikas izmantošanu. Novada karogā attēlota Gaujas satikšanās ar jūru, kas ir unikāla, tikai mūsu novadam raksturīga ģeogrāfiskā vieta. Tas ir mūžīgs un nemainīgs simbols, kur upe simbolizē tiekšanos uz priekšu, virzību, nepārtrauktu kustību, mainīgumu, mērķtiecību un vērienu. Karogā attēlots arī mūsu novada aizsargājamais augs – Dortmaņa lobēlija, šis īpaši retais ūdens augs nav sastopams ne Latvijas, ne pasaules heraldikā, tieši tāpēc tas padara jauno ģerboni un karogu īpašu un atšķirīgu!

Jaunā karoga autori ir vēsturnieks Ivars Dimdiņš un grafikas dizainere Dārta Zaļkalne. 

Lietojot novada karogu kopā ar Latvijas valsts karogu, to novieto Latvijas valsts karogam labajā pusē, skatoties virzienā pret ēkas fasādi. Sēru dienās karogs lietojams tādā kārtībā, kāda noteikta Latvijas valsts karogam. Telpās karogu lieto tam īpaši paredzētā goda vietā. Ja to lieto kopā ar Latvijas valsts karogu – no tā labajā pusē. Aizliegts lietot karogu pie ēkām, kas ir avārijas stāvoklī, kurās tiek veikts kapitālais remonts, kam tiek remontēta fasāde (izņemot pašvaldības iestāžu ēkas), nepiemērotās vietās (pie saimniecības ēkām, kokos, nesakoptās teritorijās, utml.). Aizliegts lietot bojātu, nekvalitatīvi izgatavotu vai izbalējušu karogu, kā arī lietot karoga attēlu kā preču vai pakalpojumu zīmi. Galda karodziņa maksimālie izmēri ir 14 x 28cm, un tam proporcionāli jāatbilst novada karoga proporcijām un aprakstam.