Ādažu novada Baltezerā atrodas Ādažu vecākais un nozīmīgākais arhitektūras piemineklis –Baltezera baznīca. Baznīca atrodas gleznainā vietā starp Lielo un Mazo Baltezeru. To no 1772. līdz 1775. gadam cēla meistars Bernhards Joahims no Mazungenas.
Pēc vēsturnieka un teologa Roberta Feldmaņa liecības, Baltezera baznīca bija pirmā Latvijā, kuras tā laika mācītājs Jānis Baumanis, nezināmu apstākļu mudināts, labprātīgi atdeva baznīcas atslēgas padomju izpildvarai. Līdz ar Latvijas okupāciju dievnamu sāka izpostīt. Tika nopostīts viss interjers – iznīcināts altāris, 1958. gadā nojauca baznīcas torņa smaili un telpās ierīkoja klubu un kinozāli.
1972. gadā baznīca kļūst par kolhoza “Ādaži” tukšās taras un minerālmēslu noliktavu. Baznīcas telpās tika atvēlēta vieta arī kolhoza kāpostu skābētavai. Lielos daudzumos šai vajadzībai tika atgādāta un novietota sāls, kas neatgriezeniski sabojāja baznīcas ēkas sienas un vēsturisko apdari. 20. gadsimta 70.-80. gadu mijā Baltezera baznīcas ēkā atradās kolhozam “Sidgunda” piederošā metālapstrādes darbnīcas. Ādažniekiem labi pazīstamais mākslinieks Voldemārs Rapiķis, redzot posta darbus, un to, ko baznīcas mūriem ikdienā nodara nokrišņi, panāca, ka metālapstrādes darbnīcā izgatavoja un uzstādīja jumtu – baznīcas pagaidu torni ar gaili galā. Tikai 1997. gadā no altāra telpām izvācās Lattelekom centrāle. Ādažu luterāņu draudze dievkalpojumus baznīcā atsāka 1994. gadā, kad dievkalpojumiem varēja izmantot tikai nelielu un tumšu telpu, kas pirms tam tika lietota kā metālmākslinieku darbnīca. Baznīca bija katastrofālā stāvoklī, nokvēpušām sienām, altārdaļā pat bija ierīkots neliels dzīvoklītis. Ar laiku tika rekonstruēta visa fasāde, atjaunoti iekšējie mūri vairāku metru augstumā, izņemot laukā vecos, bojātos ķieģeļus, nomainītas vecās un bojātās koka sijas un ielikti jauni logi.
https://baltezerabaznica.lv/ui/?n=vesture1
