Sešu bērnu tēvs, ādažnieks Mārtiņš Vecvanags ikdienā viņš ir vadības konsultants, palīdzot lieliem uzņēmumiem attīstīt spējas vadīt cilvēkus. Interese par militāro jomu viņam bijusi jau sen, tāpēc pašsaprotama bija arī izvēle pievienoties Zemessardzei.
"Sauszemes spēku Mehanizētās kājinieku brigādes 3. bataljonā esmu kopš 2. rotas dibināšanas. Manuprāt, pašreizējā realitāte mums apkārt uzliek par pienākumu vīrietim, kuram ir ko sargāt un kam ir svarīga Latvija, būt Zemessardzē. Jo vairāk mēs būsim gatavi aizstāvēt savu valsti, jo mazāka iespēja, ka mums to patiešām vajadzēs darīt," norāda Mārtiņš, uzsverot, ka viņš daudz runājis ar draugiem un paziņām, aicinot arī viņus iestāties Zemessardzē.
"Jau kopš agras jaunības mani ir vilinājusi militārā joma. Man patīk ieroči, taču ir ļoti daudz praktisku lietu, ko jebkurš var pielietot savā ikdienas dzīvē ar ģimeni – ejot pārgājienā ar ģimeni vai bērniem jūs mācēsiet labāk izveidot nometnes vietu, pareizāk izvēlēties apģērbu un citas lietas," norāda zemessargs. "Militārajā jomā svarīga ir arī pirmā palīdzība un kolēģu glābšana, bet tā bieži var noderēt arī ikdienā, piemēram, kad kāds salauž kāju vai satiksmes negadījumos. Zemessardze dod arī personisku rūdījumu tikt galā ar fiziskiem pārbaudījumiem - saprast savu spēju robežas un apzināties, ka tās patiesībā ir daudz lielākas nekā mēs domājam. Cilvēkiem, kuri ir vecumā virs 40 gadiem, tā ir arī iespēja sakārtot savu fizisko formu. Zemessardzei ir daudz ieguvumu arī ārpus militārās jomas."
Mārtiņš norāda, ka viņa motivācija stājoties Zemessardzē bija un ir valsts aizsardzība, un uzsver, ka tieši no mūsu gatavības aizstāvēt savu zemi atkarīgs, vai naidnieks apsvērs domu par mēģinājumu sagrābt teritoriju. Viņš arī atgādina piemēru par Ziemas karu starp Krieviju un Somiju 2. Pasaules kara ievadā, kad somiem izdevās nosargāt savu neatkarību.
"Mēs visi gribam dzīvot zem mierīgām debesīm. Jo vairāk mēs būsim gatavi savu valsti sargāt, jo lielāka iespēja, ka debesis paliks mierīgas. Un pretēji – jo vairāk sēdēsim uz dīvāna un neko nebūsim gatavi darīt, jo lielāka ir iespēja, ka kādam liksies – Latvija ir teritorija, kuru var mēģināt sagrābt. Jau fakts, ka mēs esam daudz un gatavi aizstāvēt savu zemi, ir tas, kas varētu atturēt mūsu austrumu kaimiņu no kaut kādām darbībām. Domāju, ka līdzīga analoģija ir notikumi 1940.gadā Somijā un tās tālākais liktenis, kā arī Baltijas valstis un to tālākais liktenis. Šis ir brīdis, kad mēs varam izlemt, kā mēs gribam, lai ir."
Līdzīgi kā Sniga Promberga, arī Mārtiņš uzsver, ka dienests Zemessardzē no cilvēka neprasa nemaz tik daudz, turklāt šeit ir runa par prioritātēm: "Ieteicamais minimālo dienu skaits ir ārkārtīgi neliels, ko var izmantot savās atvaļinājuma dienās vai nedēļas nogalēs. Mums katram ir kaut kādi hobiji – makšķerēšana, braukšana ar motociklu vai alus dzeršana ar draugiem. Mēs varam upurēt šis pāris makšķerēšanas vai alus dzeršanas. Abos gadījumos – gan darot savus hobijus, gan dienot Zemessardzē, mēs atņemam laiku ģimenei, taču otrajā gadījumā mēs izdarām kaut ko svarīgu arī valstij. Turklāt ar mums ir ne mazāk jautri kā ar makšķerniekiem vai motobraucējiem. Iespēja braukt ar bruņutransportieri vai 4x4 mašīnu pa poligonu ir gana aizraujošs piedzīvojums. Nedomāju, ka ir grūti veltīt laiku Zemessardzei, ja to plāno un vienojas ar ģimeni."
Esi savas zemes sargs. Stājies Zemessardzē!
Pēc Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara Ukrainā būtiski pieauga Latvijas iedzīvotāju interese par Zemessardzi. Iespēju iestāties Zemessardzē izmantoja arī mūsu novada iedzīvotāji, kam ir unikāla iespēja dienēt plecu pie pleca ar profesionālā dienesta karavīriem Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes 3. kājnieku bataljonā.
Zemessardze – būtisks stūrakmens valsts aizsardzībā
Zemessardze ir lielākā un teritoriāli visplašāk pārstāvētā Nacionālo bruņoto spēku struktūra. Tā ir primārais instruments sabiedrības iesaistei valsts aizsardzībā, dodot iespēju Latvijas pilsoņiem un pilsonēm brīvprātīgi kalpot savai valstij, rūpējoties par tās aizsardzību.
Valsts aizsardzības dienestu var pildīt arī Zemessardzē, izvēloties vairākas iespējas - 11 mēnešu dienestu, piecu gadu dienestu vai arī piecu gadu laikā apgūstot augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu. Šiem dienesta veidiem jāpiesakās brīvprātīgi.
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā interese par Zemessardzi būtiski pieauga – tajā iestājās vēsturiski lielākais Latvijas iedzīvotāju skaits. 2022. gadā vēlmi iestāties Zemessardzē izteica 3916 cilvēku, bet pēc pārbaudēm dienestā tika uzņemti 2506. Pērn interese būtiski kritās un Zemessardzē tika uzņemti vien nedaudz vairāk par 900 jauniem zemessargiem. Šobrīd Zemessardzē dien aptuveni 10 000 cilvēku, bet nepieciešams būtu krietni vairāk, ņemot vērā, ka valsts aizsardzības veidošanā būtiska loma ir tieši Zemessardzei.
Unikālais 3. kājinieku bataljons – iespēja arī ādažniekiem
Kopš 2018. gada Ādažos darbojas Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes 3. kājnieku bataljons, kas ir unikāls ar to, ka sagatavo zemessargus un rezerves karavīrus valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai Latvijā. 3. kājinieku bataljonā dien gan profesionālā dienesta karavīri un rezerves karavīri, gan zemessargi.
Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes 3. kājnieku bataljons ir lieliska iespēja novada iedzīvotājiem dienēt tieši savas dzīvesvietas tuvumā. Lai gan prasības uzņemšanai, lai iestātos kādā no teritoriālajām vienībām un 3. kājinieku bataljonā neatšķiras, Ādažos dienošajiem zemessargiem mācību skaits ir lielāks. Ikviens, kurš ir nolēmis iestāties Zemessardzē, to var darīt tieši 3. kājinieku bataljonā, norādot šo informāciju savā pieteikumā. Aptuveni trešdaļu no 3. kājinieku bataljona veido Ādažu novada iedzīvotāji.
Pretēji stereotipiem, dienestu Zemessardzē var viegli apvienot ar pamatdarbu, jo brīvprātīgo iemaņu apgūšanu un pilnveidošanu var veikt no darba brīvajā laikā (brīvdienās), ieteicams no 30 līdz 90 dienām gadā. Minimālais dienu skaits ir 20. Par apmācību grafiku zemessargi uzzina ļoti savlaicīgi – aptuveni pusotru gadu iepriekš. Tādējādi zemessargiem ir iespēja plānot savu laiku, lai piedalītos mācībās, līdzīgi kā veselīga dzīvesveida piekritēji plāno dalību sacensībās, piemēram, skriešanā vai rogainingā, turklāt sporta sacensību gadījumā grafiks ir zināms aptuveni pusgadu iepriekš.
Plecu pie pleca ar profesionālajiem karavīriem
Mehanizētās kājnieku brigādes 3. kājnieku bataljona zemessargi piedalās ne vien bataljona mācībās, bet divreiz gadā veic uzdevumus arī lielajās apmācībās kopā ar NATO sabiedrotajiem, kā arī reizi gadā iziet nometni.
Dienests Zemessardzē vai Nacionālajos Bruņotajos spēkos dod iespēju iemācīties prasmes, kuras nevar apgūt nekur citur - līderību, spēju ātri pieņemt lēmumus. Tā ir arī iespēja apgūt militārās pamatzināšanas un specialitāti bez maksas, kā arī prasmi rīkoties un palīdzēt citiem ekstremālās situācijās. Lielākā daļa zemessargu kā savu galveno motivāciju dienēt Zemessardzē min patriotismu un vēlmi apgūt zināšanas, kuras var palīdzēt gan dzimtenes aizstāvēšanā, gan ikdienā.
Prasības
Lai stātos Zemessardzē Tev jābūt vismaz 18 līdz 60 gadus vecam Latvijas pilsonim, ar iegūtu (vismaz) pamatizglītību, valsts valodas zināšanām vidējā (B1) līmenī, kā arī atbilstošu veselību un fizisko sagatavotību.
Kā pieteikties?
Aizpildi pieteikumu www.esizemessargs.lv, raksti e-pastu uz esizemessargs@mil.lv, zvani uz Zemessardzes bezmaksas informatīvo tālruni 1811 vai dodies ciemos uz Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigādes 3.kājnieku bataljonu Kadagā, kur kandidātus pieņem darba dienās no plkst. 9.00 līdz 16.00. Līdzi ņem pasi vai eID karti.