Carnikaviete Sniga Promberga Zemessardzē iestājās 2021. gada rudenī, tātad vēl pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Viņas motivācija bija realizēt sevi kara medicīnas jomā.
"Man ļoti interesē kara medicīna, tāpēc ļoti gribēju kļūt par karavīru glābēju. Pēc profesijas esmu mediķe, taču medicīnā esmu strādājusi tikai sešus gadus, pēc tam pārgāju uz farmāciju un klīnisko pētījumu jomu. Otrs iemesls – mani ļoti uzrunā disciplīna, kas ir militārajā vidē. Mana motivācija bija sevis realizēšana medicīnas jomā un lietderīgi pavadīts laiks, apgūstot jaunas un noderīgas iemaņas. Šī man ir iespēja iepazīt kara medicīnu un kļūt par karavīru glābēju," atklāj Sniga.
Viņa atklāj, ka divarpus gadu laikā apmeklējusi visas notikušās apmācības un ir gandarīta par izdarīto izvēli, neskatoties uz to, ka mācības nav vieglas.
"Tā ir mana prioritāte," uzsver carnikaviete. "Man ir darbs, bet Zemessardze ir prioritārais hobijs, kam ir pakārtots viss pārējais. Šeit var apgūt lietas, ko nevar iemācīties civilajā dzīvē. Tā ir iespēja palīdzēt sev, savai ģimenei un valstij, ja tāda nepieciešamība radīsies."
Sniga norāda, ka Zemessardze nav tikai ieroču lietošanas vai šaušanas apmācības, lai arī tam tiek veltīta būtiska uzmanība. Viņa atzīst, ka orientēšanās iemaņas mežā, ko arī apgūst zemessargi, ir noderīgas ikvienam. "Lai uzturētos mežā, jāpārzina orientēšanās, arī tad, ja tu esi sēņotājs vai dodies pārgājienā. Šeit apgūstam arī iemaņas, kā izdzīvot aukstumā un bez ierastajiem saziņas līdzekļiem. Zemessardzē savu ego jānoliek malā, šeit ir sadarbošanās un palīdzība."
Zemessardzē Sniga ieguvusi arī daudz jaunu draugu un paziņu, ar ko komunicē arī ārpus mācībām. Un arī paziņas ārpus Zemessardzes viņas iespaidā pievērsušās dienestam. Sniga norāda, ka viņai patīk būt kā piemēram un iedvesmotājam, turklāt viņa nekad neatsaka padomu. Viņa strādā arī kā fitnesa trenere, no kuras ietekmējušies tie, kuri nāk pie viņas sportot.
Jautāta par iespējām apvienot darbu ar dienestu Zemessardzē, Sniga atbild: "Ir dažādi darbi, bet grūti iedomāties kādu darbu, kur to nevarētu izdarīt. Šī brīža situācijā darba devēji kļūst arvien ieinteresētāki un atbalstošāki, turklāt mums ir arī atsauce darba likumā (darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību, ja darbinieks neveic darbu sakarā ar zemessargu kolektīvo apmācību). Manuprāt, dienests Zemessardzē vairāk ir saistīts ar pamatmotivāciju, ir maz tādu gadījumu, kad mācības nevar apmeklēt tieši darba dēļ. Visu sarunāt un saplānot. Zemessardze arī ļoti nāk pretī – ja mācības ir nedēļu, bet cilvēks var piedalīties tikai četras dienas, viņš var tā darīt. Vienmēr tiek atrasts kompromiss. Zemessardze ir nopietns lēmums, tāpēc es ļoti ieteiktu izmantot iespēju apmeklēt pasākumus, kuros piedalās karavīri, iepazīt viņu ekipējumu, ikdienu. Parunājoties ar zemessargiem, var maksimāli iepazīt šo vidi".
Esi savas zemes sargs. Stājies Zemessardzē!
Pēc Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara Ukrainā būtiski pieauga Latvijas iedzīvotāju interese par Zemessardzi. Iespēju iestāties Zemessardzē izmantoja arī mūsu novada iedzīvotāji, kam ir unikāla iespēja dienēt plecu pie pleca ar profesionālā dienesta karavīriem Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes 3. kājnieku bataljonā.
Zemessardze – būtisks stūrakmens valsts aizsardzībā
Zemessardze ir lielākā un teritoriāli visplašāk pārstāvētā Nacionālo bruņoto spēku struktūra. Tā ir primārais instruments sabiedrības iesaistei valsts aizsardzībā, dodot iespēju Latvijas pilsoņiem un pilsonēm brīvprātīgi kalpot savai valstij, rūpējoties par tās aizsardzību.
Valsts aizsardzības dienestu var pildīt arī Zemessardzē, izvēloties vairākas iespējas - 11 mēnešu dienestu, piecu gadu dienestu vai arī piecu gadu laikā apgūstot augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu. Šiem dienesta veidiem jāpiesakās brīvprātīgi.
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā interese par Zemessardzi būtiski pieauga – tajā iestājās vēsturiski lielākais Latvijas iedzīvotāju skaits. 2022. gadā vēlmi iestāties Zemessardzē izteica 3916 cilvēku, bet pēc pārbaudēm dienestā tika uzņemti 2506. Pērn interese būtiski kritās un Zemessardzē tika uzņemti vien nedaudz vairāk par 900 jauniem zemessargiem. Šobrīd Zemessardzē dien aptuveni 10 000 cilvēku, bet nepieciešams būtu krietni vairāk, ņemot vērā, ka valsts aizsardzības veidošanā būtiska loma ir tieši Zemessardzei.
Unikālais 3. kājinieku bataljons – iespēja arī ādažniekiem
Kopš 2018. gada Ādažos darbojas Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes 3. kājnieku bataljons, kas ir unikāls ar to, ka sagatavo zemessargus un rezerves karavīrus valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai Latvijā. 3. kājinieku bataljonā dien gan profesionālā dienesta karavīri un rezerves karavīri, gan zemessargi.
Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes 3. kājnieku bataljons ir lieliska iespēja novada iedzīvotājiem dienēt tieši savas dzīvesvietas tuvumā. Lai gan prasības uzņemšanai, lai iestātos kādā no teritoriālajām vienībām un 3. kājinieku bataljonā neatšķiras, Ādažos dienošajiem zemessargiem mācību skaits ir lielāks. Ikviens, kurš ir nolēmis iestāties Zemessardzē, to var darīt tieši 3. kājinieku bataljonā, norādot šo informāciju savā pieteikumā. Aptuveni trešdaļu no 3. kājinieku bataljona veido Ādažu novada iedzīvotāji.
Pretēji stereotipiem, dienestu Zemessardzē var viegli apvienot ar pamatdarbu, jo brīvprātīgo iemaņu apgūšanu un pilnveidošanu var veikt no darba brīvajā laikā (brīvdienās), ieteicams no 30 līdz 90 dienām gadā. Minimālais dienu skaits ir 20. Par apmācību grafiku zemessargi uzzina ļoti savlaicīgi – aptuveni pusotru gadu iepriekš. Tādējādi zemessargiem ir iespēja plānot savu laiku, lai piedalītos mācībās, līdzīgi kā veselīga dzīvesveida piekritēji plāno dalību sacensībās, piemēram, skriešanā vai rogainingā, turklāt sporta sacensību gadījumā grafiks ir zināms aptuveni pusgadu iepriekš.
Plecu pie pleca ar profesionālajiem karavīriem
Mehanizētās kājnieku brigādes 3. kājnieku bataljona zemessargi piedalās ne vien bataljona mācībās, bet divreiz gadā veic uzdevumus arī lielajās apmācībās kopā ar NATO sabiedrotajiem, kā arī reizi gadā iziet nometni.
Dienests Zemessardzē vai Nacionālajos Bruņotajos spēkos dod iespēju iemācīties prasmes, kuras nevar apgūt nekur citur - līderību, spēju ātri pieņemt lēmumus. Tā ir arī iespēja apgūt militārās pamatzināšanas un specialitāti bez maksas, kā arī prasmi rīkoties un palīdzēt citiem ekstremālās situācijās. Lielākā daļa zemessargu kā savu galveno motivāciju dienēt Zemessardzē min patriotismu un vēlmi apgūt zināšanas, kuras var palīdzēt gan dzimtenes aizstāvēšanā, gan ikdienā.
Prasības
Lai stātos Zemessardzē Tev jābūt vismaz 18 līdz 60 gadus vecam Latvijas pilsonim, ar iegūtu (vismaz) pamatizglītību, valsts valodas zināšanām vidējā (B1) līmenī, kā arī atbilstošu veselību un fizisko sagatavotību.
Kā pieteikties?
Aizpildi pieteikumu www.esizemessargs.lv, raksti e-pastu uz esizemessargs@mil.lv, zvani uz Zemessardzes bezmaksas informatīvo tālruni 1811 vai dodies ciemos uz Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigādes 3.kājnieku bataljonu Kadagā, kur kandidātus pieņem darba dienās no plkst. 9.00 līdz 16.00. Līdzi ņem pasi vai eID karti.