25. jūlijā tiek atzīmēta Pasaules noslīkšanas novēršanas diena, kuras mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par noslīkšanu kā novēršamu parādību. Šogad veselības dienas sauklis ir “Ikviens var noslīkt, bet nevienam nevajadzētu” (Anyone can drown, no one should), atsaucoties uz to, ka noslīkšana ir novēršama.
Dati ir satraucoši – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ziņo, ka šogad no ūdens izcelti jau 70 bojāgājušie, 26 no tiem peldsezonā (dati uz 07.07.2023.). Lai novērstu jaunus noslīkšanas gadījumus un glābtu dzīvības, ir īpaši būtiski aktualizēt šo tēmu sabiedrībā.
Lai atpūta pie un uz ūdens ikvienam būtu droša un patīkama, atgādinām pamatprincipus, kas jāņem vērā, izveidojot un uzturot peldvietu:
- pakāpeniska dziļuma maiņa: peldvietas ūdens daļai jābūt ar lēzenu kritumu, lai nodrošinātu pakāpenisku ienākšanu ūdenī kā pieaugušajiem, tā arī bērniem. Turklāt peldvietas dziļumam ir jābūt tādam, lai varētu ierīkot bērnu sektoru, t. i., izlikt bērnu bojas līdz 70 cm dziļumam;
- optimāls peldvietas garums un platums: peldvietas izmēriem ir jābūt tādiem, lai tajā varētu atrasties un peldēt optimāls cilvēku skaits. Ierīkojot nepietiekami plašu peldvietu, kurā nepietiek vieta visiem peldēt gribētājiem, var izprovocēt peldēšanu ārpus peldvietas, kur tas vairs nav droši. Peldvietas izmēriem jābūt tādiem, lai cilvēki patstāvīgi varētu atgriezties krastā;
- pārbaudīta peldvietas gultne: gultnei jābūt cietai, bez dūņām un atbrīvotai no zemūdens priekšmetiem, piemēram, zariem, akmeņiem, stikliem, dažādām konstrukcijām;
- peldvietas sauszemes un ūdens daļām jābūt pietiekami insolētām: vēlams, lai lielāko dienas daļu peldvietas sauszemes un ūdens daļas tiktu apsauļotas. Tajā pašā laikā, jābūt iespējai patverties ēnā;
- neveidot laipas peldvietas ūdens un sauszemes daļā: koka konstrukcijas ūdens ietekmē ātri bojājas – koks sāk pūt, no koka atslāņojas naglas un skrūves. Minētās būves rada papildu risku traumēties un provocē lēkšanu ūdenī. Vēlams atturēties no koka laipu izveides arī sauszemes daļā. Pārvietojoties pa to basām kājām, bieži tiek gūtas traumas, proti, ierautas skabargas, nobrāztas ķermeņa daļas;
- vēlams, lai katrā peldvietā būtu glābējs: ja peldvietā ir paredzēts glābšanas dienests, tad skatu torni vai glābšanas staciju jānovieto tā, lai saules stari pēc iespējas neatrastos pretī postenim. Tas ir nepieciešams, lai, veicot ūdens daļas novērošanu, glābēji netiktu žilbināti ar saules stariem, un, lai peldvieta būtu pārredzama.
Ūdens boju nozīme un funkcijas:
- tās norāda robežu, līdz kurai vietai peldēt ir droši;
- tās norāda robežu, līdz kurai glābējs var paspēt izglābt cilvēku;
- tās norāda robežu, līdz kurienei drīkst pārvietoties ar ūdens transportu;
- tās norāda oficiālās peldvietas robežu (ja tāds statuss ir);
- pie bojas cilvēks var pieturēties un atpūsties, lai mērotu ceļu virzienā uz krastu;
- pie bojas var dot signālu glābējiem vai apkārtējiem.
Aicinām iepazīties arī ar citiem SPKC izstrādātājiem informatīvajiem materiāliem par drošu atpūtu pie un uz ūdens.
Bērniem un pusaudžiem:
- 360 grādu virtuālā tūre “Peldies droši!”;
- Informatīvais materiāls bērniem “Man ir mugurkauls”;
- Video “Esi ūdensdrošs”;
- E. Kurpnieka stāsts par neveiksmīga lēciena ūdenī uz galvas sekām
- Infografika “Peldies droši”
- Darba lapas skolēniem “Starptautiskā ūdens drošības diena”
- Darba lapas bērniem “Esi drošs pie un uz ūdens”
Jauniešiem un pieaugušajiem:
- Slēptā kamera: Nelec uz galvas ūdenī!
- Pārgalvības cena. Nelec! Jura Kalniņa stāsts
- Pārgalvības cena. Nelec! Elvja Kurpnieka stāsts
- Pārgalvības cena. Nelec! Mārtiņa Karnīša stāsts
- Infografika “Peldies droši”
Noderīgu informāciju var atrast arī SPKC mājaslapas sadaļā “Pārgalvības cena. Nelec!”.