Jaunā Ādažu novada ģerboņa izraudzīšanās process raisījis diskusijas iedzīvotāju vidū, kas ir saprotami – pie līdzšinējiem simboliem ir pierasts un jebkuras pārmaiņas, īpaši tās, kas saistītas ar vizuālo noformējumu, nav vienkārši pieņemt. Tāpēc apkopojām aktuālākos iedzīvotāju jautājumus, uz kuriem atbildes sniedz Valsts heraldikas komisijas pārstāve, ādažniece Ramona Umblija.
Vai Ādažu novada piedāvātās ģerboņa skices atbilst heraldikas pamatprincipiem?
Jā, atbilst. Heraldika ir zinātne ar striktiem nosacījumiem, kurus mākslinieks, veidojot ģerboņus, ir precīzi ievērojis. Heraldikā eksistē tikai četras krāsas – zaļa, sarkana, zila, melna. Vēl tiek izmantots purpurs, kā arī divi metāli – zelts un sudrabs. Taču pastāv arī dabiskā krāsa, piemēram, vairāku pašvaldību ģerboņos ir lācis, kuru, protams, attēlo dzīvnieka dabiskajā krāsā – brūnajā. Dabiskā krāsa tika izmantota arī līdzšinējā Ādažu novada ģerbonī, kur ūdensroze ir baltā krāsā.
Kāpēc nevar apvienot iepriekšējos novadu ģerboņus ar ūdensrozi un nēģi?
Iepriekšējo ģerboņu apvienošana heraldikā nav ieteicama. Apvienojot abus ģerboņus, tie būtu pārlieku detalizēti simboli, kuru kvalitāte zustu, attēlojot ģerboni mazākos izmēros un melnbaltā formā, piemēram, uz zīmogiem vai veidlapām. Turklāt jāuzsver, ka, atbilstoši Ādažu novada domes lēmumam, līdzšinējie Carnikavas un Ādažu ģerboņi paliks kā pagastu ģerboņi, ko iedzīvotāji varēs turpināt izmantot. Gan novada, gan pagasta ģerboņu izmantošanu nosaka pašvaldības dome, izstrādājot saistošos noteikumus.
Ko drīkst iekļaut ģerbonī?
Ģerbonī drīkst attēlot jebko, svarīgākais ir jautājums – kāpēc to darīt? Novadu ģerboņos attiecīgie simboli tiek attēloti, jo ir cieši saistīti ar konkrēto ģeogrāfisko teritoriju. Putni, koki un upes ir daudzu novadu ģerboņos, taču Ādažu novada pašvaldības piedāvātajās ģerboņa skicēs atrasts unikālais, kas vieno Ādažus un Carnikavu, turklāt nav nekur citur Latvijā. Šie simboli ir, piemēram, Gaujas ieteka jūrā vai Dortmaņa lobēlija, kas aug abu pagastu teritorijās. Vairāki citi piedāvātie simboli (smilšu krupis, zaļā vārna, enkurs) nav unikāli tieši Ādažu novada kontekstā, kā arī tie ir sastopami citu novadu ģerboņos.
Kāpēc netiek rīkots atklāts konkurss?
Pašvaldības parasti aicina iedzīvotājus izteikt idejas par to, kas būtu jāiekļauj jaunā novada ģerbonī un ieteikumus ņem vērā, ja tie atbilst heraldikas zinātnes nosacījumiem. Šādos gadījumos heraldikā nemēdz organizēt konkursus. Arī šajā gadījumā pirms ģerboņu skiču zīmēšanas pašvaldība aicināja iedzīvotājus iesūtīt savas idejas ģerboņa simboliem.
Kāpēc piedāvāts tikai viena mākslinieka redzējums?
Zīmējot parastu grafisku ilustrāciju vai veidojot logo, var uzaicināt, piemēram, trīs dažādus māksliniekus, kuri attēlos pilnīgi atšķirīgus darbus. Savukārt heraldikā gala rezultāts atšķirtos tikai niansēs. Šeit vissvarīgākais, lai mākslinieks pārzinātu heraldikas principus un strādātu tikai atbilstoši šiem principiem, lai izveidotu ģerboni. Šādu mākslinieku Latvijā ir ļoti maz, jo neviena skola šādus speciālistus nesagatavo. Heraldikā darbojas pamatprincipi, bet ne konkrēta mākslinieka rokraksts. Mākslinieks, veidojot ģerboni, strādā tikai ar heraldikas figūrām un simboliem, struktūrām.
Kur vēl var rast atbildes par ģerboņiem un heraldiku?
Ramona Umblija iesaka interesentiem iepazīties ar 2007. gadā izdoto mākslas zinātnieka Imanta Lancmaņa grāmatu “Heraldika”, pie kuras autors strādājis piecpadsmit gadus. Ņemot vērā mūsdienās pieaugošo interesi par jauniem heraldikas darinājumiem, šī grāmata uzrakstīta kā rokasgrāmata, ietverot gan vēsturisko atskatu, gan skaidrojot ģerboņa uzbūvi un heraldisko figūru nozīmi.
Lai novada jaunais ģerbonis Ādažu novadam kalpo par vienotības un kopības zīmi, simbolos izvēloties to pašu svarīgāko, nākamajām paaudzēm sargājamo un nododamo! Par ģerboņa izvēles tālāko virzību informēsim turpmāk.