Piektdien, 2. februārī, Ādažu novadā notika Latvijas pašvaldību izpilddirektoru asociācijas sanāksme, pulcējot izpilddirektorus no 34 novadiem.
Ādažu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Karīna Miķelsone video uzrunā akcentēja izpilddirektoru nozīmīgo lomu pašvaldību darbā: “Jūs esat tie, kuri spēj realizēt politiķu ieceres un vienlaikus esat kā draudzīgs atbalsts domes priekšsēdētājiem. Novēlu jums produktīvu dienu, aktīvi dalīties savā pieredzē ar kolēģiem no citiem novadiem un vēlu enerģiju visiem iecerētajiem darbiem!”
Atklājot klātienes sanāksmi, Ādažu novada domes izpilddirektors Guntis Porietis sniedza prezentāciju par Ādažu novadu, minot, ka tā teritoriju teju trešdaļu aizņem militārais poligons, kā arī piejūras dabas parks – šie abi faktori nosaka sava veida attieksmi un ierobežojumus pašvaldības darbībām. Šobrīd novadā ir 24 287 iedzīvotāju, kuri pēc administratīvi teritoriālās reformas ir vienā novadā, kas sevī apvieno līdzšinējos Ādažu un Carnikavas novadu.
Ādažu novada pārvaldības labās prakses piemērus izpilddirektors G. Porietis minēja: notekūdeņu attīrīšanas jaudas maksu, ko iekasē no komersantiem kā vienreizēju maksājumu; projektu uzraudzības komisiju, kas veic investīciju projektu pārraudzību, to vada izpilddirektors ar vienādām balsstiesībām ir domes priekšsēdētājs, viņa vietnieks, Attīstības komitejas priekšsēdētājs, 3 nodaļu vadītāji (Finanšu, Juridiskā, Attīstības) un pašvaldības aģentūras direktora vietnieks.
Finanšu ministrijas (FM) Iekšējā audita departamenta Iekšējā audita politikas plānošanas nodaļas vadītāja Gita Mežupa sniedza ieskatu par iekšējā audita sistēmas ieviešanu pašvaldībās. Pašvaldību likuma 22.pants nosaka, ka pašvaldību izpilddirektors organizē pašvaldības iekšējās kontroles sistēmas izveidi. FM pārstāve skaidroja, ka audits kalpo kā palīginstruments izpilddirektoriem, ar kura palīdzību var kontrolēt un uzlabot iekšējās kontroles sistēmas. No FM puses tiek veidota rokasgrāmata pašvaldību vadītājiem un darbiniekiem, iekšējiem auditoriem, lai veidotu vienotu izpratni par iekšējā audita funkciju. FM sniedz konsultācijas, seminārus un mācības par iekšējā audita ieviešanu un risku vadības procesiem.
Latvijas Universitātes profesore Iveta Reinholde dalījās starptautiskajā pieredzē par iekšējās kontroles sistēmas būtību, augstākā līmeņa vadītāju nozīmi sistēmas izveidošanā un ieviešanā. Viņasprāt, audits ir veids kā pārliecināties par iekšējās kontroles sistēmas efektīgumu. Iekšējais audits plaši tiekot izmantots Skandināvijas un citās Eiropas valstīs. “Tas ir vadītāja atbalsta, drošības un pārliecības instruments. Audita būtība ir preventīvi saskatīt problemātiskās jomas. Auditoram ir jābūt neatkarīgam savā darbībā ar pieeju visai nepieciešamajai informācijai un datiem,” uzsvēra I. Reinholde.
Aktīvākās diskusijas un konkrētu piemēru stāsti no pašvaldību ikdienas darba izskanēja prezentācijas laikā, ko sniedza Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece Ilze Oša. Viņa deva ieskatu pašvaldību autonomajās funkcijās, kas skar arī deleģēšanas līgumus. Lai labāk izprastu situāciju novados, izpilddirektori tika aicināti iesūtīt savus problēmjautājumus ministrijai, jo neesot iespējas tik viennozīmīgi atbildēt, kad ir nepieciešams slēgt līgumus, bet kad konkrētais pakalpojums ietilpst pašas pašvaldības atbildībā.
Klātesošie tika informēti arī par jaunumu – šī gada 1. septembrī stāsies spēkā “Vietējo pašvaldību referendumu likums”. Referendumu varēs rīkot trīs gadījumos:
- par pašvaldības attīstības stratēģiju,
- par publisko ēku vai objektu būvniecību,
- par domes atlaišanu.
Referendumu varēs ierosināt dome, ja par to nobalso vismaz divas trešdaļas deputātu.
I.Oša skaidroja, ka sabiedrības iesaistes mērķis ir sekmēt efektīvu, atklātu un atbildīgu pašvaldību darbu un šā darba atbilstību administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēm. Pašvaldības savā darbībā atbalsta pilsoniskās sabiedrības organizācijas (biedrības un nodibinājumus) tās teritorijā. Domei ir tiesības un noteiktos gadījumos arī pienākums organizēt konsultācijas ar iedzīvotājiem, kā arī noteikt citus sabiedrības iesaistes veidus, lai veicinātu iedzīvotāju interešu ievērošanu un pašvaldības ilgtspējīgu attīstību.
Tikšanās reizē par atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem runāt tika pieaicināti divu uzņēmumu pārstāvji. SIA "CleanLiving Trade" valdes locekle Zanda Briķe prezentēja jau uzsākto projektu un tā ieviešanas gaitu, kas aptver 5000 iedzīvotājus, BIO CIKLS. Tas ir dalīto atkritumu savākšanas projekts, kura laikā iedzīvotāji tiek informēti par atkritumu šķirošanu un tiek uzstādīti bioloģisko atkritumu konteineri, kā arī dalīti maisi bio atkritumiem. Projektā iesaistītas ne vien mājsaimniecības, bet arī 23 biroji un 6 publiskie ēdinātāji. Projekta ieviesēju dati liecinot, ka bioloģiski šķiroto apjoms pieaudzis par 65% - ja sākotnēji mājsaimniecība atkritumos nogādāja 9 litrus bio atkritumu, tad tagad tie esot 15 l. Līdz pat 10 reizēm kvalitatīvāki esot sašķirotie bio atkritumi pilotprojekta BIO CIKLS dalībniekiem. Ieteikums pašvaldībām tika izteikts – kopīgi vienoties vienā iepirkumā bio maisu iegādei, lai iedzīvotājiem būtu ērti un izdevīgi šķirot atkritumus.
Savukārt, sanāksmes noslēgumā informāciju par izsmēķu līgumiem un turpmāko darbošanos sniedza AS “Latvijas Zaļais punkts” direktors Kaspars Zakulis.
Nākamā izpilddirektoru tikšanās būs 1. martā Bauskā.