Akciju sabiedrība "Gaso" turpina aktīvi paplašināt dabasgāzes sadales sistēmu vietās, kur jau ir gāzes infrastruktūra. Viena no šādām teritorijām - Carnikavas pagasts, kur "Gaso" pēdējo trīs gadu laikā ir izbūvējis jaunus sadales gāzesvadus, kas dod iedzīvotājiem iespēju pieslēgt savām mājām dabasgāzes apkuri (nākotnē – arī biometāns). "Gaso" mērķis ir nodrošināt piekļuvi dabasgāzes sistēmai plašākās teritorijās un palielināt tīkla efektivitāti.
"Gaso" ir izbūvējis sadales gāzesvadus dabasgāzes pieslēguma nodrošināšanai:
- Kalmju, Vārpu, Rudzu, Brīnumu, Druvas un Magoņu ielās
- Garupē - Vētru, Vītolu, Menclaveru, Mencu un Zaļenieku ielās
- Kalngalē - Kondora, Kolibri, Erickiņa un Rīmuļu ielās
"Gaso" uzsācis sadales gāzesvada būvniecību Kalngalē - Fazānu, Bērziņu un Strausu ielās. Plānotais izbūves termiņš ir 2024. gada jūlijs.
"Gaso" piedāvā konsultācijas par iespējām pieslēgties gāzes sadales sistēmai un palīdzību gazifikācijas procesa izveidē.
Skaties orientējošo gāzesvadu novietni pievienotajā shēmā: https://www.gaso.lv/jaunizbuvetie-objekti
Plašāka informācija par pieslēguma izveidi pieejama "Gaso" mājaslapā: https://www.gaso.lv/jauns-pieslegums.
Kāpēc jāsāk domāt par mājokļa gazifikāciju jau šodien?
Jāņem vērā, ka līdzīgi kā jebkuras apkures risinājuma izveide, arī gāzes pieslēguma ierīkošana prasa laiku. Pieslēguma ierīkošanu sāk ar būvniecības dokumentācijas (projekta) izstrādi, kam seko būvdarbu veikšana, iekārtu uzstādīšana un veikto darbu kvalitātes pārbaudes. Gazifikācijas process vidēji aizņem no trīs līdz deviņiem mēnešiem. Arī veicamo darbu izmaksas atkarīgas no sezonas, piemēram būvdarbu veikšana rudenī, kad ir liels pieprasījums ir krietni dārgāka, tāpat kā būvniecība ziemas periodā, kad zeme ir sasalusi.
No kurienes Latvijā tiek piegādāta gāze?
Latvijā dabasgāzes piegādes “ceļus” regulē Enerģētikas likums.
No 2023.gada 1.janvāra gāzes piegāde četrām Ziemeļvalstīm – trim Baltijas valstīm un Somijai – notiek no vairākiem avotiem. Šo piegādi veic, izmantojot Somijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Inkoo, Klaipēdas LNG termināli un arī izmantojot savienojumu ar Lietuvu, un Poliju – GIPL, kas nodrošina gāzes piegādi no pārējās Eiropas.
Dabasgāze tiek iepirkta un ievesta Baltijā no tādām valstīm kā ASV, Norvēģija un Katara.
Dabasgāzes priekšrocības
Gāze – tas ir komforts, tīra vide un apgādes drošība.
Gāzes apkures katli ir pazīstami ar savu efektivitāti, ērtu darbību un nodrošina regulējamu siltuma komfortu. Tie neaizņem daudz vietas, nav nepieciešama telpa kurināmā uzglabāšanai, neprasa īpašu kopšanu un nepiesārņo vidi. Gāzes apkures iekārtas darbojas atkarībā no ārējās temperatūras, nodrošinot siltumu vienmēr, kad tas ir nepieciešams.
Dabasgāze ir vistīrākais kurināmais, jo tai ir augsta siltumspēja, sadegot tā nerada pelnus un sēra savienojumus, kā arī dabasgāzes CO2 izmeši ir daudz mazāki par cieto kurināmo vai biomasu. Nākotnē ar to pašu aprīkojumu, bez nekādām izmaiņām varēs izmantot arī pilnīgi “zaļus” kurināmos – biometānu un sintētisku metānu.
Dabasgāzes izmantošanai ir stingri noteikti drošības standarti un regulējums. Dabasgāzes sistēmās iebūvētas drošības ierīces un aizsardzības sistēmas, kas reaģē uz noplūdēm un citiem potenciāliem riskiem, lai novērstu ārkārtas situācijas. Papildus iekārtām ir iespējams uzstādīt elektromagnētiskos vārstus, lai kontrolētu gāzes plūsmu un palielinātu drošību.
Dabasgāzes nākotne
Dabasgāzes infrastruktūrā – gan sadalē, gan pārvadē un uzglabāšanā, jau tagad var tikt izmantota 100% “zaļās gāzes” – biometāna nogādāšanai līdz klientiem jebkurā gazificētā Latvijas reģionā.
Lai nodrošinātu pilnīgu pāreju uz ilgtspējīgu enerģiju, GASO aktīvi strādā pie infrastruktūras pielāgošanas, lai klientiem nodrošinātu piekļuvi biometānam. Šī attīstība ne tikai veicina vides aizsardzību, bet arī vietējo resursu izmantošanu un sniedz atbalstu Latvijas enerģētikas neatkarībai.
ES līmenī tiek lēsts, ka nākotnē ap 60% ekspluatācijā esošo gāzesvadu tiks saglabāti un pielāgoti arī ūdeņraža transportēšanai.