Dabas parkā “Piejūra” atjaunos mežaudzi un nostiprinās pelēkās kāpas

Iespējams, daudzi šovasar dabas parkā “Piejūra” uz kokiem pamanījuši atzīmes zaļā vai sarkanā krāsā. Tās tur atstājuši AS “Latvijas valsts mežu” (LVM) plānotāji sadarbībā ar “LIFE CoHaBit” projekta un Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) biotopu ekspertiem, saistībā ar plānotajiem darbiem dabas parkā, kas sāksies šoruden. Jau vēstīts, ka atjaunošanas darbi nepieciešami meža bioloģiskās daudzveidības palielināšanai un biotopu kvalitātes atjaunošanai. Piemēram, lielākā daļa priežu dabas parkā ir stādītas rindās, tās nekad nav koptas un retinātas, tāpēc daudzviet kociņi nīkuļo. Neveicot biotopa atjaunošanu, daudzos nogabalos priedes neizaugs par spēcīgiem, resniem kokiem ar plašu vainagu.

Lai iegūtu pilnīgu informāciju par atjaunošanas darbu norisi, 30. augustā uz sanāksmi dabas parkā “Piejūra” pēc pašvaldības iniciatīvas pulcējās domes un aģentūras “Carnikavas Komunālserviss” vadība, biedrību “Latvijas dabas fonds” un “Baltijas Krasti”, kas iztaujāja biotopu ekspertus un plānotājus – gan par sagatavošanās darbos paveikto, gan drīzumā gaidāmajiem darbiem dabas parkā “Piejūra”.

Biotopa atjaunošanas rezultātā uzlabosies mežaino piejūras kāpu biotopu kvalitāte un mežaudze kļūs dabiskāka. Palielināsies gaismas apjoms zemsedzē, veidojot atvērumus (bez kokiem brīvus nelielus laukumus), kas ļaus tur iemitināties dažādiem augiem un dzīvniekiem, tādējādi palielinoties bioloģiskajai daudzveidībai.

Mežaino piejūras kāpu un pelēko kāpu biotopu atjaunošana 13,10 ha platībā 2019. gada sākumā jau veikta dabas parka “Piejūra” daļā – Mangaļsalā. Sanāksmē Carnikavā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāve dalījās ar praktisko darbu un pirmo rezultātu pieredzi. Šādi mežaino piejūras kāpu biotopa atjaunošanas darbi Latvijā iepriekš nav veikti, bet pirmie rezultāti vērtējami pozitīvi un līdzīgi biotopa atjaunošanas darbi veicami vietās visā piekrastē.

Mežaino kāpu atjaunošanas darbi notiek projekta LIFE CoHaBit ietvaros sadarbībā ar AS “Latvijas valsts meži”. Plašāku informāciju par mežaino kāpu atjaunošanas darbu ekoloģisko un ainavisko nepieciešamību var uzzināt mājaslapā dabasparkspiejura.lv. Jautājumus par atjaunošana procesu var sūtīt uz e-pasta adresi dabasparkspiejura@carnikava.lv.

Projekta “Piekrastes biotopu aizsardzība dabas parkā “Piejūra”” jeb “LIFE CoHaBit” ietvaros dabas parkā “Piejūra” tiks veikta arī atklāto kāpu biotopu atjaunošana un kāpu nostiprināšanas pasākumi. Darbus pelēkajās kāpās nepieciešams veikt, lai samazinātu ar priedi aizaugošās platības. Šāda kāpu atjaunošana nelielās platībās iepriekš Latvijā ir veikta arī Užavas, Ovīšu piekrastē, kā arī “LIFE CoHaBit” projekta ietvaros – Mangaļsalā.

Pelēko kāpu raksturo atklātas vietas, kur ir maz vai vispār nav koku un krūmu, zemi klāj ķērpji, sūnas un zemi lakstaugi. Līdz ar to tā ir galvenā mājvieta daudzām gaismas prasīgām sugām, tostarp pļavas silpurenei, smiltāja neļķei, gmelina alisei, garlūpas racējlapsenei, stepes čipstei. Lielākā daļa pelēko kāpu ir radušās un ilgstoši pastāvējušas cilvēka darbības ietekmē. Savulaik šajās kāpās žāvēja zvejas tīklus, novietoja laivas un ganīja lopus. Šodien tās galvenokārt kalpo kā atpūtas teritorijas.

Tā kā pelēko kāpu josla vairs netiek apsaimniekota, tā aizaug ar kokiem un krūmiem. Šo biotopu visvairāk apdraud nevienmērīgā antropogēnā slodze, kas vietām izraisa pastiprinātu eroziju un atklātu smilts platību veidošanos, jo notiek intensīva izmīdīšana pie atpūtas vietām, bet pārējā teritorijā traucējums ir minimāls, līdz ar to sākas biotopa aizaugšana ar priedēm. Aizaugušā kāpā samazinās smilšu kustība, palielinās nobiru un barības vielu daudzums, samazinās gaismas daudzums, līdz ar to izzūd arī kāpai raksturīgās sugas.

Atklāto kāpu atjaunošanas darbi notiks Garupes–Carnikavas un Gaujas–Lilastes piekrastes posmos, kur kopā 13,4 ha platībā tiks veidoti kāpu klajumi, izzāģējot blīvi saaugušās jaunās priedes. Tiks saglabātas visas priedes, kuru stumbra diametrs ir lielāks par 20 cm, kā arī visas ekoloģiski un ainaviski nozīmīgās priedes ar izteiktiem piezemes zariem un plakanu vainagu. Visi izvāktie koki tiks izmantoti tālākajos darbos smiltāju stiprināšanā – tiks veidoti zaru klājumi un zaru žodziņi. Kopumā Garciema, Carnikavas, Gaujas un Lilastes piekrastē šādi žodziņi tiks izveidoti gandrīz 4 km garumā. Tas veicinās kāpu atjaunošanos un novirzīs apmeklētājus no pārmērīgi izbradātajām vietām. Rezultātā tiks saglabātas atpūtas vietas cilvēkiem un radītas jaunas dzīvesvietas smiltāju sugām. Darbus plānots pabeigt līdz ziemai.