Ādažu novada dome plāno veidot rehabilitācijas centru Ādažu novada bērniem ar funkcionālās attīstības traucējumiem un dienas centru pieaugušajiem ādažniekiem ar garīgās attīstības traucējumiem. Lai gūtu plašāku priekšstatu par plānoto dienas un rehabilitācijas centra izveidi, domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks, Sociālā dienesta vadītāja Ieva Roze, Attīstības un investīciju daļas vadītājas pienākumu izpildītāja Inita Henilane un Siguldas novada bērnu un jauniešu ar invaliditāti biedrības “Cerību spārni” valdes priekšsēdētāja Eva Viļķina tikās ar Ādažu novada iedzīvotājiem un diskutēja par dienas centra vietas izvēli. Šī bija jau otra šāda veida diskusija saistībā ar plānoto centru. Pirmā notika 7.novembrī, un tās laikā iedzīvotāji tika iepazīstināti ar centra izbūves ieceri, kā arī iespējamajiem variantiem, kur šāds centrs varētu atrasties, izskatot pašvaldībai pieejamos brīvos zemes gabalus.
Diskusijas laikā dome iepazīstināja ar vairākām izvērtētajām iespējamām centra atrašanās vietām, proti, Gaujas ielā 25B, pašvaldībai piederošajā zemesgabalā pie Vējupes, Gaujas ielā 35, kā arī Attekas ielā 39.
Eva Viļķina savukārt dalījās pieredzē, kā biedrība “Cerību spārni” palīdz bērniem, jauniešiem un pilngadīgām personām ar dažāda veida invaliditāti integrēties sabiedrībā, sniedzot atbalstu un nodrošinot vienlīdzīgu iespēju saņemt vajadzībām atbildošus sociālos pakalpojumus viņu dzīvesvietā vai tuvu tai.
Abu diskusiju laikā iedzīvotājiem aktuāli bija vairāki jautājumi:
1. Vai tas, ka šādu dienas un rehabilitācijas centru plānots būvēt pretī jaunajai sākumskolai, neradīs drošības draudus bērniem, kuri skolā mācīsies?
Nē. Lai pieaugušais ar garīga rakstura traucējumiem būtu tiesīgs apmeklēt dienas aprūpes centru, būs jābūt psihiatra slēdzienam. Gan biedrības “Rūpju bērns” vadītājs Māris Grāvis, gan biedrības “Cerību spārni” valdes priekšsēdētāja Eva Viļķina skaidro, ka cilvēki ar garīgās attīstības traucējumiem nav vairāk bīstami sabiedrībai un vardarbīgāki kā pārējie sabiedrības locekļi. To apliecina arī pētījumi. Viņi ir tādi paši kā mēs visi, ar savām emocijām un gaidām, cilvēcisku vēlmi dzīvot sabiedrībā un būt pieņemtiem. Tādējādi dienas un rehabilitācijas centra atrašanās vieta līdzās skolai nerada apdraudējumu skolēniem. Jā, cilvēki ar garīgās attīstības traucējumiem ir citādāki, runā citādāk un uzvedas citādāk nekā veseli cilvēki attiecīgajā vecumā. Viņi ir līdzīgi lieliem bērniem, kuriem vajadzīgs pieaugušo atbalsts. Bet viņi nav tendēti uz vardarbību. Un arī viņi vēlas mācīties un attīstīties. Jo vairāk viņiem būs iespēja būt sabiedrībā, kontaktēties ar citiem cilvēkiem, jo lielāka iespēja, ka viņi tādā mācēs dzīvot. Jebkurš bērns visdrošāk var justies līdzcietīgā sabiedrībā. Un pavisam noteikti veselie bērni var iemācīties dzīvot līdzās šiem citādajiem bērniem un pieaugušajiem, pieņemt viņus kā normālu dzīves sastāvdaļu. Jo viņi ir tepat, mums līdzās, un palīdz mums kļūt par atvērtāku un līdzjūtīgāku sabiedrību.
Kā apliecinājums veiksmīgai dienas centru līdzās pastāvēšanai ar citām sabiedrībai būtiskām iestādēm kalpo jau citviet Latvijā esošo dienas centru pieredze. Arī citur Latvijā šādi dienas centri atrodas netālu no izglītības iestādēm vai integrēti izglītības iestādēs, piemēram, Olainē dienas centrs atrodas vienā ēkā ar pirmsskolas izglītības iestādi, dienas aprūpes centrs personām ar smagiem garīgās veselības traucējumiem Rīgā, Imantas 8.līnijā, atrodas netālu no Rīgas pašvaldības bērnu un jauniešu centra, dienas aprūpes centrs “Saule” Ventspils ielā 29 atrodas netālu no Rīgas 61. vidusskolas, Jelgavas Sociālās un medicīniskās aprūpes centrs atrodas netālu no Jelgavas Amatniecības vidusskolas, Irlavas sociālo pakalpojumu centrs atrodas netālu no Irlavas skolas.
2. Vai paredzams, ka nākotnē iecerētais dienas un rehabilitācijas centra pakalpojumu klāsts varētu tikt mainīts un pastāv iespēja, ka jau apzinātajiem klientiem pievienosies klienti ar smagām psihiskām saslimšanām un dienas centru apmeklēs pacienti, kas iznākuši ārā no valsts aprūpes centriem, piemēram no Rīgas?
Atbildi uz jautājumu sniedz domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks: “Valstī ir noteikts plašs deinstitucionalizācijas pakalpojumu spektrs, ko valsts piedāvā realizēt. Mēs, Ādažu pašvaldība, izvēlējāmies vien divus no visiem – tikai un vienīgi dienas centru pieaugušajiem ar garīgās attīstības traucējumiem un rehabilitācijas centru bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Citi deinstitucionalizācijas pakalpojumi Ādažos šī projekta ietvaros netiek paredzēti. Šis projekts paredz pakalpojumus 62 jau apzinātajiem ādažniekiem – 28 pieaugušām personām ar garīgas attīstības traucējumiem dienas centrā un 34 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem rehabilitācijas centrā.”
3. Vai centrā plānots sniegt medicīnas pakalpojumus?
Dienas aprūpes centrā netiek plānots medicīnas personāls. Klienti veselības saasinājumu brīžos centru neapmeklēs, savukārt rehabilitācijas centrā strādās ergoterapeits un fizioterapeits, logopēds un citi speciālisti.
Pirmās diskusijas laikā izskanēja arī jautājums, vai centra klientiem ar garīgās attīstības traucējumiem nebūtu labāk atrasties mierā un klusumā, nost no centra burzmas, nevis pašā Ādažu centrā, Attekas ielā 39, kur pretī būs skola, centrālā iela un veikali?
Uz šo jautājumu atbildi sniedz Sociālā dienesta veiktās aptaujas rezultāti, kur vairums dienas un rehabilitācijas centra klientu un viņu atbalsta personu atbildes apliecina – labākā vieta no transporta, pakalpojumu un vides pieejamības aspektiem ir Attekas ielā 39, Ādažos, jo būtiskākais ir tieši sabiedriskā transporta tuvums. Pārējo vietu (Gaujas ielā 25B, Gaujas ielā 35, zemesgabalā pie Vējupes) vienīgais pluss ir klusāka vide, taču tajās nav cilvēkiem ar īpašām vajadzībām pielāgota vides pieejamība, tuvumā nav veikali, pasts un sadzīves pakalpojumi, medicīnas un sociālie pakalpojumi, nav izveidotas ārējās inženierkomunikācijas, kas nozīmē arī milzīgu izmaksu sadārdzinājumu.
Saņemot atbildes uz minētajiem jautājumiem, vairums iedzīvotāji, kas piedalījās diskusijā piekrita, ka centra būvniecība Attekas ielā 39 ir atbalstāma.
Lai varētu veiksmīgi turpināt projekta virzību un deputāti būtu informēti par abu diskusiju rezultātiem, novembra domes sēdei tiks virzīts informatīvs ziņojums. Par turpmāko projekta attīstības gaitu turpināsim informēt iedzīvotājus gan pašvaldības mājaslapā, gan sociālajos tīklos, kā arī “Ādažu Vēstīs”, bet jau tagad sakām paldies diskusijā iesaistītajiem iedzīvotājiem! Paldies, ka nākat un aktīvi izsakat savu viedokli. Tas mums ir būtiski, lai kopīgi meklētu atbildes uz aktuālajiem jautājumiem un rastu piemērotākos risinājumus!
Plašāks skaidrojums par cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem lasāms rakstā Ceļā uz līdzjūtīgāku sabiedrību. Par domes ieceri veidot jaunu rehabilitācijas un dienas centru.