27.septembrī Ādažu Kultūras centra Vēstures un mākslas galerijā norisinājās konference "Drošība manī un man apkārt. Sadarbība ilgtspējīgām un drošām pašvaldībām", ko organizēja Latvija Pašvaldību savienība sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju, Ukrainas Pilsētu asociāciju un Eiropas valstu pašvaldību un to asociāciju koalīciju "Platorma".
"Ādaži ir tā vieta, kura pasaulei pierāda starptautiskās sadarbības nepieciešamību un efektivitāti. Es teiktu, ka Ādaži ir ne tikai gudrākā, bet arī vismilitarizētākā Latvijas pašvaldība," atklājot semināru sacīja pasākuma moderators, Eiropas Reģionu komitejas Ekonomikas politikas komisijas priekšsēdētājs Dainis Turlais.
"Drošība ir pamats ilgtspējai, attīstībai un pamats visam. Nesen Ādažos viesojās sadraudzības pašvaldība no Slobožanskas, kuras pārstāvji šeit arī pārnakšņoja. Kad no rīta vaicāju, kā viesi pēc garā ceļa atpūtušies, saņēmu atbildi, ka slikti , bijusi trauksmaina nakts. Mūsu poligonā mācības notiek nepārtraukti, līdz ar to skaņas ir līdzīgas kā Ukrainā, taču atšķirība ir tāda, ka mums tās ir brīvības, neatkarības un drošības skaņas. Mēs visi varētu vēlēties, lai arī Ukrainā šīs skaņas pārvēršas par drošību, brīvību un neatkarību," uzsvēra Ādažu novada pašvaldības priekšsēdētāja Karīna Miķelsone. "No mūsu sadarbības partneriem Ukrainā nāk liela zināšanu un pieredzes bāze – viņi stāsta par reālām situācijām, gatavību, komunikāciju un svarīgākajām lietām militāras krīzes gadījumā."
Uzrunas semināra dalībniekiem teica arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis, kā arī Ukrainas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Anatolijs Kucevols.
Ar savu pieredzi dalījās Ukrainas pašvaldību Malinas, Novoarhangeļskas un Novobilouskas vadītāji Oleksandrs Sitailo, Jurijs Šamanovskis un Dmitro Fedorovs. Pašvaldības atrodas dažādos Ukrainas reģionos, tāpēc arī pieredzes stāsti par to, kā pašvaldības rīkojās, sākoties Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā, atšķirās.
Ukrainas Pilsētu asociācijas projektu direktore Ludmila Damencova norādīja, ka Ukraina var dalīties pieredzē ar bumbu patversmju celtniecību, izglītības, medicīnas un sociālo jautājumu nodrošināšanu un citām zināšanām. Vienlaikus viņa izteica cerību, ka šī pieredze nevienai citai valstij nebūs nepieciešama. Svarīgākais sadarbībā ar iedzīvotājiem ir komunikācija un mijiedarbība.
Novobilouskas (Čerņihivas apgabals) pašvaldības vadītājs Dmitro Fedorovs atzina, ka Novobilouska, kurā dzīvo ap 10 000 iedzīvotāju, atrodas vien 20 kilometru attālumā no Baltkrievijas un tikai 60 kilometru attālumā no Krievijas robežas, tāpēc visu laiku pastāv augsts uzlidojumu risks. Arī kara sākumā agresori nedēļas laikā pārņēma ciemu – pilna tā okupācija notika 2022.gada 3.martā. Deokupācija notika šī gada aprīļa sākumā. Kara sekas – iznīcinātas 655 ēkas, pieci tilti un izglītības iestādes, četras medīcīnas iestādes.
"Iedzīvotāju informēšana notika individuāli, pats staigāju un runāju ar iedzīvotājiem, nomierināju viņus," atklāja Novobilouskas mērs. "Mūsu kopiena negaidīja nekādas instrukcijas, bet pati informēja Ukrainas bruņotos spēkus, ko dara ienaidnieki. Tas mūs atšķir no citām pašvaldībām."
Šobrīd Ukrainā viss pielāgots tam, lai katrā izglītības iestādē varētu notikt mācību process - ikvienā skolā un bērnudārzā ir bumbu patvertnes.
Lai Latvijas un Ukrainas pašvaldību pārstāvjiem palīdzētu vienam otru izprast vēl labāk un tā padarīt sadarbību efektīvāku, seminārā klīniskā psiholoģe Marina Brice stāstīja par traumatiskajām pieredzēm karadarbības apstākļos un to ietekmi profesionālajā sadarbībā.
Seminārs notika "Ilgtspējīgu pašvaldību nedēļas 2024" ietvaros.