“Būtu svarīgi nezaudēt jau esošās iestrādnes, lai pārejas posmā mēs salāgotu tos ieradumus un pieredzes, kas mums jau ir,” otrdien biedrības “Ādažu novada apkaimju biedrība” un domnīcas “Solido” rīkotajā diskusijā “Sabiedrības iesaistes iespējas pašvaldības darbā. Jaunais pašvaldību likums” atzina Ādažu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Karīna Miķelsone.
“Novadā ir 300 biedrību, no kurām vismaz 80 sadarbojas ar pašvaldību. Tā ir forma, kā līdz jaunajam likumam pašvaldība veidoja dialogu ar sabiedrību, ar dažādām interešu grupām. Tā ir iespēja pārstāvēt savas intereses, diskutēt, izvērtēt un piedalīties dialogā ar pašvaldību. Mēs ļoti novērtējam sabiedrības iesaisti dažādos veidos,” uzrunājot klātesošos diskusijā par jauno Pašvaldību likumu sacīja Ādažu novada domes priekšsēdētāja Karīna Miķelsone.
“Sabiedrībai pieejamajā iniciatīvu budžetā ir pietiekami lieli līdzekļi, un tā jau vairāk nekā 10 gadu ir veidojusi organizācijas, biedrības, iedzīvotāju grupas, mācoties, kā šos līdzekļus izmantot. Mums ir brīnišķīgi ciemi ar savām kopienām un tradīcijām. Būtu svarīgi nezaudēt jau esošās iestrādnes, lai pārejas posmā mēs salāgotu tos ieradumus un pieredzes, kas mums jau ir. Procesam pārejā uz jauno Pašvaldību likumu jābūt līdzsvarotam,” uzsvēra priekšsēdētāja.
Diskusijas noslēdzošajā daļā piedalījās arī Valsts prezidents Egils Levits, kurš kopā ar “Providus” vadošo pētnieci labas pārvaldības un pretkorupcijas jautājumos Līgu Stafecku diskutēja par to, vai jaunais likums būs pietiekami labs instruments, lai nodrošinātu sabiedrības plašāku iesaisti lēmumu pieņemšanā.
Pirms diskusijas ar prezidentu tikās Ādažu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Karīna Miķelsone, kura uzsvēra, ka svarīgi saglabāt iedzīvotāju iniciatīvu projektā “Sabiedrība ar dvēseli” iegūto pieredzi un pieradumus.” 10 gadu laikā iedzīvotāji ir pieraduši, zina kārtību un formu, kā startēt iniciatīvu konkursā,” norādīja priekšsēdētāja.
Valsts prezidents diskusijā akcentēja: “Vēlēšanas ir demokrātijas elements. Uzskatu, ka tas ir nepamatots demokrātijas ierobežojums, ka pašvaldību vēlēšanās drīkst piedalīties tikai politiskās partijas, tas būtu jāļauj darīt arī iedzīvotāju apvienībām, jo nacionālajām partijām ir pavisam cita dienas kārtība.”
“Ir vietējā līmeņa uzdevumi, kuru risināšanai jābūt iedzīvotāju padomju kompetencē. Tas ir pats pirmais līmenis. Iepriekšējā valdībā bija diezgan liela pretestība, taču, ja Pašvaldību likumā netiktu iekļauts punkts par iedzīvotāju padomēm, tad Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu būtu sūtījis atpakaļ uz Saeimu, kas nozīmē, ka diez vai tas tiktu pieņemts,” uzsvēra Valsts prezidents.
Diskusijas ieraksts pieejams iekš facebook.
Foto: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja
