Par jau paveikto "Ādažu novada ainavu plāna" izstrādē informēja "Grupa 93" projektu vadītāja un ainavu arhitekte Kristīne Dreija. Vairākkārt tika uzsvērts, ka šis ir iedzīvotāju iesaistes pasākums, lai plāna izstrādē varētu ņemt vērā arī viņu ieteikumus un idejas. Sabiedriskā apspriešana notiks pēc plāna izstrādes.
Iedzīvotāji aktīvi diskutēja par poligonu un tā ietekmi, Carnikavas parka ainavām, jaunbūvēm, teritoriju apbūvi, žogu standartiem novadā, kokiem, krūmiem un apstādījumiem, pašvaldības noteikumiem attiecībā uz tiem, kā arī citiem jautājumiem.
Viens no diskusijas dalībniekiem uzdeva retorisku jautājumu par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju "Natura 2000": "Vai apsargājamais apvidus ir, lai aizsargātu armiju? Šobrīd tā izskatās. Ne mēs aizsargājam dabu, ne iedzīvotājus, ne dzīvniekus."
"Ainavu teritorijas plānojumā viens no darba uzdevumiem ir aizsargājamo ainavu apvidus "Ādaži" statuss. Šeit saduras daudzas intereses, tai skaitā valsts aizsardzība un dabas aizsardzība. Mums būs saruna arī ar Dabas aizsardzības pārvaldi," norādīja Dreija. "Šīs dienas tikšanās mērķis ir izzināt Jūsu viedokli, Jūsu domas, kas ir novada ainavu vērtības un diskutēt par to. Mūsu uzdevums ir domāt, kā saglabāt šīs vērtības."
Kāda iedzīvotāja jautāja, vai uz ainavu plānojumu attiecas arī žogi, proti, vai plānots arī kāds novada žogu standarts, uz ko saņēma apstiprinošu atbildi.
"Domājot par vizuālo sasniedzamību un koptēlu, šie priekšlikumi būtu iestrādājami caur teritorijas izmantošanas un attīstības noteikumiem," norādīja ainavu arhitekte.
Runājot par teritorijas apbūves jautājumiem, Dreija norādīja, ka tie ir katras pašvaldības sāpīgie jautājumi. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka Latvijā ir arī labi piemēri pašvaldības sadarbībai ar teritorijas plānojumiem. Kā piemēri tika minēti Cēsu un Jelgavas novadi. "Mēs ņemam vērā arī apkārtējo teritoriju pieredzes," viņa piebilda.
"Cilvēki brauc pie jūras, brauc pastaigāties, patīk jūra, Gauja, ainava, koki un krūmi, kas varbūt tiešām kādreiz paliek par biezu un traucējošu. Bet Jums jādomā, kur ir tā robeža," norādīja kāds dalībnieks, vienlaikus pastāstot personisko pieredzi. Kungs iegādājies īpašumu Carnikavas pagastā, kas bagātīgs ar krūmiem (ceriņiem) un apstādījumiem pašvaldībai pieguļošā teritorijā, taču saņēmis aizrādījumu no vides inspektora, ka atbilstoši noteikumiem krūmus konkrētajā vietā nevarot audzēt, lai gan viņi tur ir auguši vismaz 50 gadus.
"Jūsu plānojumā vajadzētu radīt vadlīnijas. Lai būtu noteikts nevis tā, ka viss, kas pašvaldības teritorijā būtu iznīcināms, bet otrādi – viss, kas pašvaldības teritorijā, būtu aizsargājams, bet, ja kaut ko iznīcina, tad gadījumā, ja traucē gājējiem vai infrastruktūrai. Ceriņi nevienam netraucē. Jāpadomā, lai jūsu darbs nebūtu ieteikumu formā, bet kā noteikumi," norādīja diskusijas dalībnieks.
Uz jautājumu vai teritorijas plānojuma sakarā pēc ainavu plāna izstrādātāju domām nav nepieciešams valstisks regulējums, atbildēja Teritorijas plānošanas nodaļas vecākā teritorijas plānotāja Indra Murziņa, norādot: "Valstiska līmeņa regulējuma izstrādi iesāka mūsu novada bijušais priekšsēdētājs Māris Sprindžuks, būdams ministra amatā, izveidojot jaudīgu darba grupu, lai pārskatītu teritorijas plānošanas sistēmu. Ministri šobrīd ir nomainījušies, bet darbs turpinās. Teritorijas plānošanas sistēmas izmaiņās tas vilciens ir iesācis kustēties, bet jāsaprot, ka tas nebūs ātri. Runājot par to, kāda ir ainavu plāna ietekme uz teritorijas plānojumu, kas mums arī ir izstrādes procesā, tad balstoties uz rekomendācijām, skatīsim arī to, ko spējam un varam mainīt, labot un uzlabot."
Diskusijas noslēdzošajā daļā iedzīvotājus aicināja iesaistīties praktiskā uzdevumā, kartē norādot vērtīgās (aizsargājamās un saglabājamās), attīstāmās un atjaunojamās teritorijas. Tuvākajā laikā pašvaldība sadarbībā ar plāna izstrādātājiem publicēs arī iedzīvotāju aptauju.