Jaunā apkures sezona – esošā situācija un izaicinājumi

Rekordaugstā dabasgāzes tirdzniecības cenu pieauguma dēļ jaunā apkures sezona gan Eiropā, gan Latvijā tiek gaidīta ar pamatotām bažām, jo daudzviet pieaugs siltumenerģijas tarifi. Kādus rēķinus šajā ziemā savās pastkastītēs ieraudzīs Ādažu novada iedzīvotāji un ko gaidīt tālākā nākotnē? Lai atbildētu uz svarīgākajiem jautājumiem, Ādažu novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Imants Krastiņš veicis izpēti un pārrunājis tarifu politiku ar vadošajām amatpersonām.

Abu pagastu siltumsistēmu salīdzinājums

Apvienotajā Ādažu un Carnikavas novadā ir divas atšķirīgas siltumapgādes sistēmas, tāpēc var rasties pamatots jautājums, kā tas ietekmēs abu pagastu iedzīvotājus. 1. tabulā ir redzami galvenie abu saimniecību rādītāji.

Attiecībā uz karstā ūdens padeves trūkumu Ādažos skaidrojums ir rodams vēsturiskajā mantojumā. Proti, Ādažos 90. gados tika pieņemts lēmums karsto ūdeni neražot centralizēti, un iedzīvotāji silda nepieciešamo ūdeni individuāli ar boileriem. Carnikavā ir otrādi – tika nolemts nodrošināt karstā ūdens padevi cauru gadu, taču tas rada tarifa sadārdzinājumu, jo vasarā ir vislielākie siltumzudumi. Sanāk, ka vasarā kaltu mājas strādā, taču labumu no tā gūst tikai karstā ūdens lietotāji (neliels patēriņa apjoms), bet pārējais siltums “izkūp gaisā”, jo apkure ir atslēgta.

Carnikavas pagastā siltumu gan ražo, gan piegādā pašvaldības aģentūra “Carnikavas Komunālserviss”. Ādažos atbilstoši pagarinātajam 10 gadu līgumam faktiski visu siltumu ražo komercuzņēmums SIA “Balteneko”, bet klientiem piegādā pašvaldības SIA “Ādažu Namsaimnieks”, pieliekot klāt savas izmaksas pārvadei un sadalei. Arī šīs ir vēsturiski izveidojušās sistēmas, un katrai ir savas priekšrocības. Pašvaldības aģentūra nevar aizņemties līdzekļus, un jebkurai saimniecības attīstībai ir jānotiek uz kopējā pašvaldības budžeta rēķina, kas praktiski nozīmē ierobežotas attīstības iespējas. No otras puses, aģentūra ir bezpeļņas organizācija, atšķirībā no SIA, un tas ļauj piemērot zemākus tarifus. Savukārt “Ādažu Namsaimnieks” var daudz brīvāk plānot sistēmas attīstību, jo, kamēr vien jauns projekts ir ekonomiski pamatojams, SIA var piesaistīt kredītdevēju līdzekļus lielos apjomos un, kas svarīgi, “neatņemt” finansējumu pašvaldības budžetam. Projekta izmaksas vēlāk tiek segtas ar ieņēmumiem no tiešajiem pakalpojumu saņēmējiem.

1.tabula. Siltumsistēmu rādītāji Ādažos un Carnikavā

Pagātnē svarīgs lēmums Ādažos ir bijis par to, vai siltums jāražo pašvaldībai pašai, vai jāatdod kā ārpakalpojums komercuzņēmumam. Toreizējie aprēķini rādīja, ka izdevīgāks tarifs iedzīvotājiem būs, piesaistot ārpakalpojumu.

Carnikavā tarifs nemainīsies, Ādažos, visticamāk, pieaugs

Arī Latviju ir skārusi Eiropas energoresursu cenu krīze. Pievienotajā grafikā ir attēlots straujais gāzes cenu pieaugums starptautiskajā biržā. Atbilstoši publiski pieejamajam ekspertu viedoklim ir skaidrs, ka nākamgad gāzes cena, kas pēdējo 14 mēnešu laikā pieaugusi 12 reizes, kritīsies, taču nav zināms pie kāda skaitļa tā apstāsies. Taču šajā ziemā visiem gāzes lietotājiem, kam nav līguma par fiksētu gāzes iepirkuma cenu, ir sagaidāms būtisks kāpums.

2020. gada 1. jūlijā p/a “Carnikavas Komunālserviss”, sekojot  energoekspertu prognozēm par gaidāmo gāzes cenu pieaugumu, noslēdza  līgumu ar dabasgāzes tirgotāju AS “Latvenergo” uz maksimālo divu gadu periodu par fiksētu dabasgāzes cenu. Tas nozīmē, ka Carnikavas iedzīvotājiem izmaksas par apkuri šoziem nepieaugs, saglabājoties aptuveni 35-37 eiro/MWh robežās. Šajā summā gan nav iekļauta siltummezglu apsaimniekošana.

Citādāka situācija ir Ādažos, kur nav līguma par fiksētu gāzes cenu, tāpēc tarifs kļūs lielāks. Ādažu pagastā ir divas lielās katlu mājas – Ādažu centrā un Kadagā. Labā ziņa šajos tirgus apstākļos ir Ādažu centra jaunās šķeldas katlu mājas pieņemšana ekspluatācijā, kas ļaus centrā faktiski pilnībā atteikties no gāzes. Pateicoties jaunajam šķeldas katlam, centrā ražošanas tarifs plānots par 40% zemāks (57 eiro/MWh), nekā tas būtu bijis gadījumā, ja apkure tiktu nodrošināta ar dabasgāzi. Kadagas ciemā, kur apkure tiek nodrošināta ar dabasgāzi, situācija ir sarežģītāka, jo tarifs var sasniegt pat 100 eiro/MWh. Lai būtu godīgi pret visiem iedzīvotājiem, SIA”Ādažu Namsaimnieks” piemēro vidējo tarifu gan Ādažu ciemā, gan Kadagā. Pašreiz ir spēkā vēl vecais apkures tarifs (tikai par gāzi), un oktobrī tas ir 78.33 eiro/MWh.

Savukārt Ādažu pagasta siltuma ražotājs SIA “Balteneko” ir iesniedzis apstiprināšanai jaunos tarifus Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK). Tas varētu notikt novembrī vai decembrī, un tad mēs uzzināsim precīzus skaitļus. Īpaši jāuzsver tālredzīgais lēmums būvēt šķeldas katlu māju, kurai pateicoties, jaunie tarifi būs krietni zemāki, nekā tikai ar gāzes apkuri. Aprēķins ir vienkāršs – ja nebūtu šķeldas katla, tad visā pagastā jaunais tarifs varētu pieaugt līdz 100 EUR/MWh. Tā vietā aptuveni tas būs 78,50 EUR/MWh, jeb oktobra tarifa līmenī.

Apkures tarifu struktūras salīdzinājums

Tālāk piedāvāju salīdzināt abu tarifu veidošanās komponentes. Redzamas būtiskas atšķirības tarifu sadaļās, kas ļauj mums skaidrot atšķirīgos gala ciparus. Vislielāko ietekmi rada fakts, ka Carnikavā kurināmā izmaksas veido 73% no tarifa, bet siltuma ražošanai, pārvadei un sadalei tiek tērēti 27%. Tarifā nav ietverts katlu māju nolietojums, kas nozīmē, ka aģentūrai nav arī nekādu uzkrājumu, par kuriem veikt nākotnē plānoto kaltu nomaiņu. Tātad, nākotnē tarifs Carnikavā noteikti augs, kad pienāks laiks atjaunot siltumražošanas sistēmu.

Ādažu gadījumā kurināmais veido tikai 36% no kopējām izmaksām. Iemesls tam ir investīciju izmaksas 29% apmērā, kurās ir ietverts gan nolietojums, gan Altum kredīta atmaksa par šķeldas katlu. Saprotams, ka Ādažu apkures modernizācija un pāreja uz atjaunojamajiem energoresursiem nav par velti. Tiesa, arī šajā gadījumā uzkrājumi iekārtu nomaiņai netiek veikti. Tomēr efekts no gāzes aizvietošanas ar šķeldu ir lielāks. Kā man apliecināja “Balteneko” valdes priekšsēdētājs Edgars Vīgants, tarifu samazinājums varētu notikt pēc 5 gadiem, kad būs atmaksāts Altum kredīts, ar nosacījumu, ka netiks veiktas jaunas investīcijas.

Otra būtiskā atšķirība abos tarifos ir darbaspēka izmaksas. Ādažos tās veido 28%, bet Carnikavā – 13% no tarifa. Kā skaidroja “Balteneko” valdes priekšsēdētājs, iemesls tam ir darbietilpīgāka šķeldas katla apkalpošana. Katrā ziņā, tā ir vēl viena izmaksu pozīcija, kas ir jāņem vērā, plānojot dažādos apkures risinājumu scenārijus nākotnei.

Meklēsim risinājumus tarifu samazināšanai nākotnē

Uzņēmuma “Balteneko” valdes priekšsēdētājs Edgars Vīgants un “Ādažu Namsaimnieks” valdes loceklis Juris Krūze 29. septembra domes sēdē uzstājās ar prezentāciju, norādot, ka jaunas šķeldu katlu mājas būvniecība ir labākais no iespējamajiem risinājumiem, kas nākotnē nodrošinās iespējami zemus tarifus. Tas vieš optimismu, ka nākotnē Ādažos tarifs samazināsies. Esmu lūdzis izpētīt ekonomisko pamatojumu un nepieciešamās investīcijas, lai arī Kadagā nomainītu gāzes katlu pret šķeldas katlu. Pozitīvas izvērtās pārrunas ar “Balteneko” valdes priekšsēdētāju Edgaru Vīgantu par iespējām piemērot jaunākos organizatoriskos un tehnoloģiskos risinājumus, lai jau tuvākajā nākotnē pārskatītu Ādažu tarifus. Jāuzsver, ka līgumiski nav nekāda pamatojuma “Balteneko” to darīt, un tarifu pamatotības kontroli veic tikai SPRK. Tā būtu tikai uzņēmēja labā griba un spējas pielietot modernākās pieejas siltuma ražošanā, ja izdosies samazināt atsevišķas tarifa komponentes. Cerēsim uz pozitīvām ziņām.

Pats personīgi turpināšu pētīt un veikt sarunas par apkures tarifu problemātiku un to iespējamu samazināšanu novadā. Esmu uzdevis p/a “Carnikavas Komunālserviss” līdz 2022. gada janvārim veikt izpēti un izstrādāt stratēģiju par siltumsaimniecības attīstību, iespējams, arī izbūvējot šķeldas katlu māju, piesaistot Eiropas Savienības finansējumu.

Taupīt siltumu un uzlabot telpu mikroklimatu varam paši
Jāatgādina, ka iedzīvotājiem arī pašiem ir iespēja rūpēties par energoefektivitāti dzīvokļos un ēkās, pieņemot lēmumus par ēkas tehniskā stāvokļa un siltumnoturības uzlabošanu. Carnikavai ar steigu ir jāņem piemērs no Ādažiem, kur lielākā daļa daudzdzīvokļu mājas jau ir siltinātas. Ādažnieki tagad var baudīt augļus šādai pieejai, jo, lai gan tarifs ir augsts, tas būtu vēl lielāks, ja mājas nebūtu siltinātas. Kā akcentē p/a “Carnikavas Komunālserviss”, uzlabot mikroklimatu un taupīt siltumu iespējams vienkāršā veidā, piemēram, atbrīvojot sildķermeņus no aizkariem, mēbelēm, putekļiem un citām lietām, kas traucē siltumapmaiņu, aiz sildķermeņiem novietojot siltumu atstarojošus materiālus, uz īsu brīdi izvēdinot telpas ar plaši atvērtu logu, veicot logu un durvju spraugu blīvēšanu.