Publicēts: 10.11.2021.
Jaunumi novadā

Līdz 2021.gada 31. decembrim visiem decentralizēto notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmu īpašniekiem pilsētu un ciemu teritorijās savas iekārtas ir jāreģistrē vietējā pašvaldībā, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Reģistrs palīdzēs apzināt vides piesārņojuma riskus, kā arī pašvaldībām plānot ūdenssaimniecības pakalpojumu organizēšanu to teritorijā. Par iekārtu nereģistrēšanu, sākot ar 2022. gada 1. janvāri, var piemērot administratīvo naudas sodu kā par pašvaldības saistošo noteikumu pārkāpšanu, tā maksimālais apmērs ir līdz 500 eiro fiziskām personām un līdz pat 1500 eiro juridiskām personām.

Carnikavas pagasta iedzīvotāji apliecinājuma anketu, aizpildīt mājās un iesniegt p/a “Carnikavas Komunālserviss”. Apliecinājumu var iesniegt arī elektroniski:

  1. autorizējieties vietnē Latvija.lv;
  2. no Ādažu novada iestādēm, kam adresēt iesniegumu, izvēlieties: pašvaldības aģentūra “Carnikavas Komunālserviss”;
  3. aizpildiet nepieciešamos anketas laukus un pievienojiet sagatavoto iesniegumu. Vairāk informācijas: Decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrēšana.

Ādažu pagasta iedzīvotāji iesnieguma veidlapu var lejuplādēt:

Iesniegums

Aizpildīt un  sūtīt elektroniski SIA “Ādažu Ūdens” udensadazi@inbox.lv, iesniegt “Ādažu Ūdens” birojā klātienē (Gaujas iela 16, Ādaži) vai sūtīt pa pastu “Ādažu Ūdens”, Gaujas iela 16, Ādaži, Ādažu pagasts, Ādažu novads, LV-2164. Tāpat aizpildītu iesniegumu ir iespējams iemest “Ādažu Ūdens” pasta kastē pie ieejas birojā Gaujas ielā 16. Neskaidrību gadījumā papildus informāciju par decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrēšanu iespējams iegūt SIA “Ādažu ūdens”, darba laikā zvanot pa tālruni 25771955, rakstot uz e-pasta adresi udensadazi@inbox.lv vai klātienē birojā Gaujas ielā 16.

Par tehniskām iespējām pieslēgt Jūsu nekustamo īpašumu pilsētas kanalizācijai lūgums interesēties pie SIA “Ādažu Ūdens” tehniskā direktora Jāņa Neilanda, tālrunis +371 29508078.

Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas iekārtu apsaimniekošanu un reģistrēšanu tika pieņemti jau 2017. gada vidū, tādējādi iedzīvotājiem bija iespēja reģistrēt savas iekārtas vairāku gadu garumā. VARAM Valsts sekretāra vietnieka vides aizsardzības jautājumos p.i., Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere norāda:  “Reģistrs ir nepieciešams, lai pašvaldībām būtu lielākas iespējas  uzraudzīt, kur paliek decentralizēto sistēmu notekūdeņi. Nereti ir gadījumi, kad netīrie notekūdeņi tiek aizvesti uz grāvi, lauku vai iepludināti pilsētas komunālajā kanalizācijā, tādējādi radot potenciālu vides piesārņojuma risku.”

“Atbildība par reģistra veidošanu ir uzticēta pašvaldību ūdenssaimniecību uzņēmumiem. Kaut arī atsevišķās pašvaldībās reģistrācija  ir teju noslēgta, tomēr netrūkst pašvaldību, kur nav aptverta pat viena ceturtā daļa no potenciāli zināmajām decentralizētajām sistēmām”, uzsver Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas (LŪKA) izpilddirektors Sandis Dejus.

Šmuci vairākās Latvijas peldvietās ik gadu konstatē arī Veselības inspekcija. Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis skaidro: “Ja ūdenī ir nokļuvuši patogēnie slimību izraisītāji, tad cilvēks var saindēties un saslimt ar dažādām kuņģa-zarnu trakta slimībām. Tā rezultātā var rasties caureja, temperatūra, vēdersāpes, kā arī var saslimt ar salmonelozi vai A hepatītu, kas izplatās ar pārtikas produktiem un ūdeni”.

“Katru gadu kādā no peldvietām konstatējam paaugstinātu mikrobioloģisko jeb fekālo piesārņojumu ūdenī. Daudzi domā, ka tas ir karstuma dēļ, taču fekālie mikroorganismi dabā nedzīvo. Šogad lielākais piesārņojums tika konstatēts Limbažu Lielezerā, tāpēc uz nedēļu peldvieta tika slēgta. Ņemot analīzes no tuvējā notekgrāvja, tika konstatēts augsts piesārņojuma līmenis, tāpēc ir pamats domāt, ka piesārņojums noplūda no privātās decentralizētās sistēmas,” norāda N. Kadiķis.

Decentralizētā notekūdeņu apsaimniekošana ir process, kam jāpievērš liela uzmanība. Lai cik moderna būtu iekārta, to nedrīkst atstāt bez uzraudzības. “Septiķis rada vislielākos šmuces riskus, jo tajā nosēžas cietā frakcija, pārējais ar relatīvu attīrīšanas efektu pēc tam nonāk arī gruntsūdeņos. Decentralizētā sistēma ir diezgan liela klapata, tāpēc, kur iespējams, jāapsver iespēja pieslēgties pie centralizētās notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmas. Tādā veidā varēsim mazināt potenciālos draudus  sev, kaimiņiem un apkārtējai videi,” iesaka S. Dejus.

Ja pamanāt vai sajūtat kanalizācijas piesārņojumu pilsētu un ciemu teritorijās, ziņojiet pašvaldībai. Ja aizdomas par piesārņojumu rodas ārpus pilsētu un ciemu teritorijām, ziņojiet Valsts vides dienestam (VVD). Situācijās, kad nepieciešama nekavējoša rīcība, aicinām zvanīt uz VVD vienotā zvanu centra tālruni +371 26338800 (24/7), citos gadījumos aicinām ziņot, izmantojot mobilo aplikāciju Vides SOS vai rakstot uz e-pastu videssos@vvd.gov.lv.