Sēnes mežā uztur mūžīgus dabas atdzimšanas ciklus. Bez to palīdzības meži nosmaktu zem atmirušās koksnes masas apmēram 20 gadu laikā.
Kā āboli bez ābeles
Sēnes izsenis ir fascinējušas cilvēku ar savu dīvaino, noslēpumaino dzīves veidu. Kāpēc dažās vietās gadu no gada neaug neviena sēnīte, bet citās var pielasīt pilnus grozus? Tad iedomājieties kādu būtni, kura redz ābolus, bet nespēj ieraudzīt ābeli. Šāda būtne arī brīnītos: kāpēc vienā vietā nekad nav ābolu, bet citā ir papilnam. Līdzīgi ir ar sēnēm – mēs redzam tikai “augļus”, bet pats sēnes ķermenis, micēlijs, parasti ir slēpts augsnē vai koksnē.
Sēnes atgādina augus, bet īstenībā pēc daudzām vielmaiņas un uzbūves iezīmēm tās ir radniecīgas dzīvniekiem. Tāpēc sēnes izdala atsevišķā dabas valstī. Tikai sēnes spēj noārdīt vienu no cietākām koksnes sastāvdaļām – lignīnu. Bez sēņu palīdzības meži nosmaktu zem atmirušās koksnes masas apmēram 20 gadu laikā. Sēnes pārstrādā koksni un bagātina meža augsni, uzturot mūžīgus dabas atdzimšanas ciklus.
Pelēkā meža agrie ziedi
Viena no šiem čaklajiem darboņiem ir koša pavasara sēne – Austrijas agrene. Sēnes micēlijs barojas ar nokritušiem, trupošiem lapu koku zariņiem. Tāpēc Piejūras dabas parkā to ir vērts meklēt mitrākās vietās zem lapu kokiem un krūmiem.
Agrene attaisno savu nosaukumu: mazie sarkanie kausiņi parādās uzreiz pēc sniega nokušanas. Uz tumšā pērno lapu fona šīs sēnes ir viegli pamanāmas. Kausiņa ārpuse ir dzeltenīgi iesārta, bet iekšpuse spilgti sarkana. Ja uzmanīgi pakašā zemsedzi ap agrenes kausiņu, var ieraudzīt arī tievo sēnes kātiņu, kas savieno to ar kādu trūdošās koksnes gabaliņu.
Kā noburti sārti ziedi agrenes rotā pavasara mežu. Angļi ir padevušies šo sēņu valdzinājumam, nosaucot tās par elfu kausiņiem. Ja iztēlojamies elfus kā sīkus mežu sargājošus gariņus, tad agrenes piedāvātie trauciņi tiem būtu lieliski piemēroti. Lietus vai sniega kušanas ūdeņu piepildīti, tie pasakaini mirdz pavasara saulē. Pēc slāpju remdēšanas elfi varētu ar savu kausiņu arī pamieloties, jo agrenes ir ēdamas sēnes.
Plašu sēņotāju ievērību tās gan nav nav pelnījušas sava bezgaršīguma un mazu izmēru dēļ. Toties sārtie kausiņi lieliski izskatās pavasara floristikas kompozīcijās kopā ar citiem dabas materiāliem.