Pašas pirmās ar zeltainiem piekariņiem rotājas lazdas, no kurām daudz neatpaliek, bet šur tur pat tās apsteidz alkšņi. Kurš gan nepazīst lazdu ziedus! Iedzeltenās, garās spurdzēs sakārtoti, tie karājas kailu zaru galos. Kad saulainā dienā uzpūš lēna vēja pūsma, viss krūms ietinas zelta putekšņu mākonī. Putekšņus ražo tikai vīrišķie ziedi. Lai ieraudzītu sievišķos – tos, no kuriem gaidīsim riekstus, uzmanīgi jāapskata lazdas zari. Var ieraudzīt, ka dažu resnāku pumpuru galus rotā karmīnsarkanu diedziņu pušķi – sievišķo ziedu sakopojumi.
Paši ziediņi ir droši paslēpti no aukstuma zem pumpura zvīņām, it kā ietīti vairākās segās, un ārā paliek vien sarkani cekuliņi – drīksnas, kas kalpo kā “nolaišanās laukums” putekšņiem.
Lazda sarkano krāsu ir izvēlējusies ar nolūku: speciālas krāsvielas – antociāni – silda drīksnas, efektīvi izmantojot saules starus. Lazdai izsenis bijusi liela nozīme cilvēka dzīvē, un runa ir ne tikai par riekstu un zaru izmantošanu. Mūsu senči bija ievērojuši, ka lazdas ziedēšana ver vārtus pavasarim, tāpēc tā kļuva par dabas atdzimšanas un auglības simbolu un iemantoja maģiska koka slavu. No lazdas grieztās “laimes rīkstes” pat varot zibeni atvairīt, bet man īpaši patīk ticējumi par lazdu sievišķajiem ziediem: kas tos paspēs ieraudzīt, tam visu gadu smaidīs veiksme.
Līdzīgi lazdām zied arī alkšņi, kam spurdzes pilnā plaukumā ir sarkanīgi dzeltenas, bet alkšņu sievišķie ziedi sakopoti jaukās sarkanās birstītēs. Vasarā birstīšu vietā izaugs zaļi čiekuriņi, uz rudens pusi tajos nogatavosies sīki riekstiņi – ļoti svarīgs barības avots daudzām putnu sugām. Daļa riekstiņu saglabājas čiekuriņos līdz ziemas beigām, nodrošinot spārnaiņus ar barību pašā grūtākajā laikā. Alkšņu sējeņi aktīvi apdzīvo degumus, atmatas, pamestus laukus. Šis brīnumkoks atjauno neauglīgu, novājinātu zemi, jo uz alkšņa saknēm speciālos gumiņos dzīvo mikroorganismi, kas saista gaisa slāpekli un pārvērš to augiem izmantojamā formā. Pēc augu valsts mērogiem alkšņa mūžs ir visai īss, jau pusgadsimta vecumā tas ir tuvu noslēgumam. Iznāk, ka alksnis bagātina zemi, un tad nodod to citu augu rīcībā.