Pedagogu konferencē diskutē par izglītības ekosistēmu novadā

Trešdien Carnikavas vidusskolā norisinājās Ādažu novada pedagogu konference "Izglītība – radošums un pārmaiņas", kas bija plaši apmeklēta no izglītības darbinieku puses, pulcējot pilnu multizāli.

Konferencē tika aktualizētas ne tikai Ādažu novada izglītības jomas aktualitātes, bet ar saviem pieredzes stāstiem uzstājās arī uzaicinātie viesi. Izglītības un zinātnes ministrijas direktora vietnieks izglītības kvalitātes vadības un digitālās transformācijas jomā Edgars Plētiens uzstājās ar tēmu "Būt par skolotāju: redzējums, pieejas un pieredze", bet pēc viņa savā pieredzē dalījās arī Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas direktors Romāns Alijevs. Psiholoģijas doktore, klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste un supervizore Marija Ābeltiņa pastāstīja, kā skolotājam saglabāt degsmi, vienlaikus neizdegot.

Vēl viena būtiska tēma tika aktualizēta paneļdiskusijā "Kā skolu tīkla reforma ietekmē izglītības ekosistēmu novadā", kurā piedalījās Carnikavas vidusskolas direktors Raivis Pauls, Ādažu Brīvās Valdorfa skolas skolotāju kolēģijas vadītāja Inga Zemīte, Ādažu vidusskolas vecāku padomes priekšsēdētājs Nauris Rubens un Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors, Latvijas izglītības vadītāju asociācijas prezidents Rūdolfs Kalvāns.

Vērtējot izglītības ekosistēmu novadā, Raivis Pauls norādīja, ka Pierīgas novadu problēma ir tā, ka tie netiek līdzi vajadzībām. Savukārt Rūdolfs Kalvāns akcentēja, ka Ādažu novads šobrīd ir vienīgais valstī, kurā kādā no iestādēm tiek paaugstināta izglītības pakāpe, kas ir pilnīgi pretēji kopējām tendencēm. Turklāt, Ādažu novadam nav jāsastopas ar izaicinājumiem, kas ir citos jaunajos novados attiecībā uz skolu likvidēšanu vai reorganizēšanu.

"Izglītības ekosistēmas rādītājs ir tas, ka Ādažos izglītības sistēma ir daudzveidīga. Turklāt Ādažu novads cenšas atbalstīt arī Mākslu skolu, sporta skolu un privātos bērnudārzus. Manuprāt, sadzīvošana visiem kopā ir ļoti jauka. Stradiņa universitātē izglītības ekosistēmas skaidrojums ir ļoti skaists – katram kukainītim ir sava vieta. Ja man jāpasaka, kas ir izglītības ekosistēma, tad, manuprāt, tā ir iespēja katram cilvēkam atrast sev kaut ko atbilstošu – sākot ar bērniem, beidzot ar senioriem, kuri vēlas apgūt datorprasmes. Skolu reitingi nedaudz pat traucē izglītības ekosistēmai, jo reitingu sistēmā grib sacensties, kurš labāks, bet  tad katram kukainītim vairs nav savas vietas," uzsvēra Inga Zemīte.

Nauris Rubens papildināja Ingas Zemītes sacīto par skolu reitingiem, atzīstot, ka vecāku un iedzīvotāju acīs ne vienmēr skolas reitings ir svarīgākais. "Viena lieta, ko mēs palaižam garām, ir skolēna labbūtības, labsajūtas reitings, kur Valdorfa skola noteikti varētu ierindoties pirmajā vietā novadā. Skolēnu labsajūtas rādītāju arī varētu piesaistīt reitingiem, ja mēs reiz runājam par izglītības ekosistēmu," sacīja Rubens.

Atbildot uz jautājumu, kas izglītības ekosistēmai pietrūkst, lai tā būtu optimāla, Inga Zemīte norādīja, ka galvenais ir neaizmirst, ka sadarbības forma ir diskusija, savukārt Nauris Rubens akcentēja regulāra sabiedriskā transporta nepieciešamību.

"Arvien vairāk pedagogu kolektīvam pievienojas vecāki – caur augstskolām vai “Mācītspēku”, un viņi atrod ceļu uz izglītību. Domāju, ka ņemot vērā pedagogu trūkumu, nākotnē būs ļoti svarīgi, ka pati kopiena, vietējie iedzīvotāji būs gatavi nākt skolai palīgā daudz un dažādās formās," noslēdzot paneļdiskusiju atzina Raivis Pauls.