Siguļu pirmsskolas izglītības iestādes “Piejūra” lepnums ir tās darbinieki, kuri, ar savu nepagurstošo rosību, rada iedvesmojošu darba vidi sev un mācīties rosinošu vidi saviem izglītojamajiem.
Katra diena paiet kopīgi domājot, kā padarīt mūsu izglītojamo mācību vidi vēl izzinošāku, darbībai plašāku un estētiski pievilcīgāku. Tieši tā tapa arī ideja, ka Smilšu telpa būtu jāpilnveido un jāienes tajā krāsainība. Zinot katra darbinieka hobijus un talantus, šīs idejas īstenošanai tika uzrunātas Dace Pāvulīte un Ilze Znotiņa – Paļoka, kuras ir ādažnieces, ikdienā ir nepagurstoši rosīgas pirmsskolas skolotāju palīdzes un pēc sirds aicinājuma – ļoti radošas un talantīgās mākslinieces.
Visu marta mēnesi, katru brīvāku mirkli starp ikdienas lielajiem darbiem, Dace un Ilze radoši rosījās Smilšu telpā, kur tapa lielformāta skices, kas nu pārtapušas reālistiskos sienas gleznojumos. Ko par par savu veikumu un sevi saka pašas mākslinieces?
Dace Pāvulīte atzīst: “Ar katru dienu arvien vairāk Siguļu pirmsskolas “Piejūras” Smilšu telpā sāk iedzīvoties un rosīties pavasara vēstneši – dzīvespriecīgi, krāsaini un spilgti kukainīši, tieši kā dzīvē. Dabas krāšņums un daudzveidība lielajos zāles stiebros rosinās bērnos fantāzijas un vēlmi izzināt pasauli. Pašu rokām darinātie sienu gleznojumi ir rezultāts mūsu kopīgajam darbam, kur katram sīkumam ir liela nozīme. Ideja nāca no mūsu vadītājas Antras, kura bija pārliecināta, ka Smilšu telpa atdzīvotos, ja tai apgleznotu sienas. Viņas atbalsts un enerģija bija mūsu iedvesmas avots. Kopīgi domājām uzstādījumu, tēlus, krāsas, kā rezultātā vīzija tika iedzīvināta dzīvē. Katru brīvo brīdi devos uz Smilšu telpu, kur pilnībā pārslēdzos uz gleznošanu, jaucu krāsas un gleznoju. Tas nebūtu iespējams, ja manas tuvākās kolēģes mani neatbalstītu, par ko viņām milzīgs paldies. Esmu Ievas Neikenas gleznošanas studijas dalībniece jau vairāk kā 15 gadus. Kopā ar studijas meitenēm ik pa laikam izdomājam interesantus projektus, piedalāmies izstādēs. Līdz šim brīdim pašai ar sienu apgleznošanu nebija nācies saskarties, vienīgais, Tērvetes kultūras namā restaurēju gleznojumus, bet tā ir cita specifika. Šī man bija jauna pieredze un jauns izaicinājums. Ceru, ka bērniņiem patiks un viņi no tā gūs pozitīvas emocijas.”
Ilze Znotiņa – Paļoka saka: “Jā, pārmaiņas “Smilšu telpā” tiešām, šķiet, ir atmodinājušas pavasari. Līdz ar tās jaunajiem iemītniekiem, arī telpa ir piedzīvojusi pārsteidzošas pārmaiņas. Darbojoties un redzot cik pozitīvas emocijas bērnos rada redzētais, prieks darīt tālāk ir vēl jo lielāks. Kā Dace minēja, gleznot nākam, kad vien ir brīvs brīdis. Pirmo reizi gleznoju ko tik monumentālu un esmu pārsteigta, ka viss ir izdevies tieši tā, kā bija iecerēts un vēl labāk. Gleznot esmu atsākusi pavisam nesen. Pēc “Rīgas dizaina un mākslas vidusskolas” beigšanas to nebiju darījusi. Rudenī kļuvu par Carnikavas tēlotājmākslas studijas “SidrabOta“ dalībnieci un nedaudz vēlāk Antra jau uzticēja šo darbu. Jāteic, ka sākumā, ar pirmo otas triepienu un sienas, nebija pārliecība, ka viss izdosies, bet studijas vadītājas iedvesmota un ar kolēģu ticību mūsu spēkiem un tam, ka šai telpai jākļūst par dzīvās dabas stūrīti, kur bērniem izzināt dabu un rūpēties par to.”
Foto no SPII arhīva