Otrdienas vakarā Carnikavas pamatskolas multizālē tika aizvadīta sarunu cikla "Kopā" piektā tikšanās, kuras temats bija drošība uz ūdens uz ceļiem. Par drošības jautājumiem iedzīvotājus informēja Ādažu Bērnu un jaunatnes sporta skolas peldēšanas treneris un Rīgas pašvaldības policijas Glābšanas un sabiedriskās kārtības nodrošināšanas nodaļas galvenais speciālists Jānis Skrims un Ādažu novada pašvaldības vecākā inspektore Inga Svence.
Sarunu cikla tikšanos Jānis Skrims iesāka ar atziņu, ka ūdens kļūdas nepieļauj – jebkura kļūda ūdenī var būt liktenīga. Tikai pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta datiem Latvijā ik gadu noslīkst 90 līdz 130 cilvēki, taču reālā statistika ir krietni satraucošāka – Skrims norādīja, ka patiesie skaitļi varētu būt pat līdz 250 cilvēkiem gadā. Šī nepatīkamā bilance Latviju izvirza par vienu no līderēm gan Eiropā, gan pasaulē.
Zemas peldētprasmes un zema izpratne par uzvedību ūdenī
Ir divi būtiskākie iemesli, kāpēc cilvēki slīkst – pirmkārt, iedzīvotājiem ir zemas peldētprasmes, otrkārt, zema izpratne par to, kā būtu jārīkojas atpūtā pie un uz ūdens. Vēl viena nepatīkama tendence ir alkohola lietošana, jo aptuveni 60% no noslīkušajiem bijuši reibumā. Starp riska faktoriem minami arī peldēšana vietās, kur dziļums ir virs galvas un strauja nokļūšana no karstas vides aukstā, piemēram, skriešana vai lekšana ūdenī svelmainās vasaras dienās. Nokļūšanai ūdenī jābūt pakāpeniskai, adaptējot organismu temperatūras maiņai. Strauji nonākot no karstas vides aukstā var rasties krampji, kad iespējas sev palīdzēt un izkļūt krastā ir ierobežotas. Lai arī daudziem tas patīk, lēkšana ūdenī nebūtu pieļaujama pat vietās, kuras cilvēks pārzina, jo sekas pārgalvīgai rīcībai var būt smagas muguras traumas, kas uz mūžu ierobežo kustības vai pat letāls iznākums.
Speciālists uzsvēra, ka bērni nekādā gadījumā nedrīkst doties peldēties vieni un viņiem vienmēr līdzi jābūt pieaugušam pavadonim, kas viņus var pieskatīt. Atšķirībā no bērniem, pieauguši cilvēki spēj izvērtēt riskus un atbilstoši rīkoties.
Visvairāk slīkst nevis jūrā, bet piemājas dīķos un ezeros
Sabiedrībā plaši izplatīto mītu, ka visvairāk cilvēku noslīkst jūrā, atspēko statistika – dati rāda, ka patiesībā jūrā noslīkst vismazāk cilvēku, bet visbiežāk slīkšana notiek piemājas dīķos, ezeros un upēs. Katrai ūdenstilpnei ir savas īpatnības, piemēram, ezeros ir lieli plašumi, tāpēc nekādā gadījumā nevajadzētu peldēt tiem pāri, jo piekūstot ūdenstilpnes vidū, kur nav sasniedzama tās gultne, var rasties problēmas nokļūt krastā. Savukārt upes galvenie riska faktori ir straume, atvaru veidošanās un bedres gultnē. Jāņem vērā, ka, jo tālāk no krasta, jo spēcīgāka straume. Tieši straumes un atvaru dēļ Gaujā ir ļoti maz vietu, kur var droši peldēt. Savi riska faktori ir arī jūrai (bieži zema ūdens temperatūra, vēja virziens prom no krasta, augsti viļņi un straumes), turklāt tieši jūrā slīcēju izglābt ir visgrūtāk – arī glābēji nav pārcilvēki un uz viņiem iedarbojas tie paši apstākļi, kas uz citiem jūrā esošajiem, tieši tāpēc negaisa laikā un lielos viļņos nekādā gadījumā nevajadzētu doties peldēt, tā apdraudot gan sevi, gan citus.
Jānis Skrims arī aicināja neizmantot piepūšamos matračus atpūtai uz ūdens, atgādinot, ka pagājušajā gadā Vakarbuļļu pludmalē jūrā tālu no krasta tika iepūsts septiņgadīgs bērns. Salīdzinoši nesen – 2017.gadā – līdzīgs gadījums bijis arī Carnikavas pludmalē. Lai gan šie gadījumi noslēdzās veiksmīgi, ne visām šādām situācijām jaunāko laiku vēsturē Latvijā bijušas laimīgas beigas, kas vēlreiz akcentē to, cik svarīgi ir visu laiku sekot līdzi, kur atrodas bērns.
Svarīgi pareizi rīkoties
Speciālists uzsvēra, ka pie slīkšanas mediķi jāizsauc vienmēr, arī tad, ja viss beidzies laimīgi, norādot uz "sekundāro slīkšanu" – tā var notikt vairākas stundas pēc slīkšanas epizodes, turklāt arī tad, ja cilvēks pēc izglābšanas juties labi. Ja plaušās nonācis ūdens, sāk veidoties tūska un pēc vairākām stundām cilvēks sāk smakt.
Redzot, ka slīkst cilvēks, svarīgi ir pareizi un secīgi rīkoties: saukt palīgā, zvanīt glābējiem (112), pamest peldošu priekšmetu (plastmasas pudeli, zaru, auklu, airi). Nedrīkst pieļaut tiešu kontaktu ar slīcēju, jo bezizejas situācijā instinktīvi mēģinot noturēties virs ūdens viņš var paraut glābēju sev līdzi.
Kāpēc ir daudz slīkšanas gadījumu?
- zema līmeņa peldētprasmes
- trūkst izpratnes par drošu uzvedību pie un uz ūdens
- peldēšanas reibuma stāvoklī
- peldēšanās vietās, kur dziļums ir virs galvas
- strauja nonākšana no karstas vides aukstā
- peldēšanās nepiemērotās vietās un laikapstākļos
- nepietiekami pieskatīti bērni
Kā sevi pasargāt?
- peldēšana virzienā uz krastu, gar krastu
- organisma adaptēšana – pakāpeniska ieiešana ūdenī
- mācīšanās peldēt
- individuālo aizsardzības līdzekļu lietošana
Kā nekad nedarīt?
- neej ūdenī sakarsis
- neej ūdenī iereibis
- neej ūdenī tikko paēdis vai kad ir slikta pašsajūta
- nebļausties un nekliedz peldoties
- neslīcini otru
- nepeldi pāri [ūdenstilpnei] vai uz kādu mērķi
- nepeldi klāt pie peldlīdzekļiem
- nepeldi pakaļ iepūstām mantām, matračiem u.c.
- nelec no tiltiem, laipām, konstrukcijām
Kā rīkoties vienmēr?
- dodoties peldēt, pabrīdini mājiniekus
- ūdenī ej lēnām un pakāpeniski
- ejot peldēties izmanto tam paredzētās vietas
- pietiekami atpūties pēc peldēšanas un niršanas
- mācies peldēt!
Pirms vasaras brīvdienām bērniem jāatgādina par drošību uz ceļa
Ādažu novada pašvaldības vecākā inspektore Inga Svence atgādināja bērniem par drošību uz ceļa, kā arī iztaujāja bērnus par to, ko nedrīkst darīt bērnu laukumos. Bērnu atbildes bija visdažādākās, taču visas pareizas – nedrīkst lauzt un apzīmēt inventāru, piemēslot, smēķēt, kauties u.c. Pašvaldības policijas pārstāve arī atgādināja, ka pēc plkst. 22.00 bērni nedrīkst atrasties vieni bērnu laukumā.
Brīvi pārvietoties ar velosipēdu drīkst iekšpagalmos, taču patstāvīgi piedalīties ceļu satiksmē var no 10 gadu vecuma, iegūstot velosipēdista apliecību – nokārtojot ceļu satiksmes noteikumu un satiksmes drošības eksāmenu jeb testu. Braucot ar velosipēdu, bērniem līdz 16 gadu vecumam obligāta ir aizsargķivere. Ar elektroskrejriteni ceļu satiksmē drīkst piedalīties bērni no 14 gadu vecuma, ja ir iegūtas tiesības. Arī šajā gadījumā nepieciešama aizsargķivere.
Tāpat tika atgādināts arī par to, kā jāšķērso dzelzceļa pārbrauktuve – jāpaskatās pa labi un pa kreisi, pārliecinoties, ka netuvojas vilciens.
Inspektore ieteica vecākiem izmantot bērnu uzraudzības lietotnes, kas nebūt nav izsekošana, bet gan bērnu drošības monitorings – viss tiek darīts preventīvos nolūkos, lai pārliecinātos par savu atvašu drošību. Bērna dzīvība un drošība ir pieaugušo atbildība.