Jau no šīs nedēļas nogales, 1. jūnija, stāsies spēkā sezonālais liegums uzturēties Ummja ezerā, kas būs spēkā līdz pat 15.augustam. Liegums noteikts, lai saudzētu reto, trauslo un īpaši aizsargājamo ūdensaugu – Dortmaņa lobēliju, vienu no mūsu novada simboliem.
Dabas aizsardzības pārvalde šajā laikā aicina Ummja ezera krastus izmantot tikai pastaigām, bet atpūtai uz ūdens un peldēšanai izvēlēties citas ūdenstilpes tuvākajā apkārtnē, piemēram, Dzirnezeru, Pulksteņezeru, Kadagas un Lilastes ezeru, Lielo un Mazo Baltezeru, Gaujas krastus vai Rīgas līča pludmali.
Liegumu nosaka Ministru kabineta 09.11.2021. noteikumi Nr. 740 "Dabas parka "Piejūra" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, kas aizliedz peldēties un atrasties ar laivu Ummja ezerā no 1. jūnija līdz 15. augustam. Noteikumu pārkāpējiem var tikt piemērots sods no 30 līdz 1 000 eiro apmērā.
Iedzīvotāju un viesu vidū ļoti iecienītais un ainaviskais Ummis ir unikāls lobēliju - ezereņu ezers ne tikai visas Latvijas, bet arī Baltijas mērogā. Tas ir viens no nedaudzajiem Latvijā vēl atlikušajiem dzidra ūdens jeb oligotrofajiem ezeriem, kurā sastopama vienīgā lobēliju dzimtas suga Latvijā – Dortmaņa lobēlija, kas ir īpaši tīru ezeru indikatorsuga. Augs ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā pirmajā jeb izzūdošo sugu kategorijā. Dortmaņa lobēlijas pārsvarā sastopamas ezera piekrastes seklajā ūdenī, kā rezultātā to audzes var tikt izbradātas, tomēr vislielākais drauds šim trauslajam augam ir ezera ūdens piesārņošana ar organiskās izcelsmes piesārņojumu, kas pārsvarā ūdenstilpēs nonāk tieši lielā peldētāju skaita dēļ.
Pēdējo 100 gadu laikā ezeru aizaugšanas un ūdens piesārņošanas dēļ Dortmaņa lobēlija izzudusi jau vairāk nekā 20 Latvijas ezeros, savukārt Ummja ezerā pārmērīgās rekreācijas noslodzes dēļ ūdens krāsa jau ir nomainījusies no zilganzaļas uz zaļganu, bet ūdens dzidrība gadsimta laikā samazinājusies no sešiem metriem (1906. gadā) uz trīs metriem (2017. gadā).
Ņemot vērā kvalitatīvās ūdens īpašības, Ummja ezeru īpaši ir iecienījuši gan tuvējās apkārtnes iedzīvotāji, gan atpūtnieki no Rīgas. Diemžēl, līdz ar cilvēku vēlmi veldzēties dzidrajā ūdenī, biotopam un arī īpaši aizsargājamiem augiem tiek nodarīts neatgriezenisks kaitējums. Peldēšanās mākslīgi veicina ūdens bagātināšanos ar barības vielām, kā rezultātā pasliktinās ūdens kvalitāte – ezers aizaug un tajā vairs nav sastopami īpaši aizsargājamie augi.
Atgādinot par lieguma periodu, pie Ummja ezera tiks izvietotas informatīvās zīmes, bet, uzraugot normatīvo aktu ievērošanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ezeru regulāri apsekos Dabas aizsardzības pārvaldes valsts vides inspektori un Ādažu novada pašvaldības policisti.
Aicinām iedzīvotājus un novada viesus izmantot silto laiku un peldēties Ummja ezerā, kamēr vēl nav stājies spēkā liegums!.