Pavasarī, kas nāk ar drēgniem vējiem un dubļainiem ceļiem, dabā dominē pelēkbrūnie toņi, tāpēc jo vairāk ilgojamies pēc pirmajiem ziediem. Lai tos ieraudzītu, ir jāceļ acis augstāk, jo mūsu platuma grādos pirmie ziedi plaukst krūmu un koku zaros, nevis uz zemes.
Ļoti krāšņi pavasaros izskatās agri ziedošs krūmiņš – apburošā "raganiņa" zalktene jeb meža ceriņi. To var sastapt mitros mežos, kur ir auglīgas augsnes. Pavasarī gludie bezlapainie zalktenes zari ir nosēti ar sārti violetiem aromātiskiem ziediņiem. Mēdz būt, ka zalktenes ziedēšanas laikā uzkrīt sniegs, un apsnigušā mežā ziedošs, smaržīgs krūmiņš izskatās patiesi pasakaini.
Nedrīkst aizmirst, ka šim augam ļoti indīgas ir visas daļas un sula rada ādas apdegumus cilvēkam un zīdītājdzīvniekiem. Bērnam 2-3 ogu vai lapu apēšana var beigties ar nāvi. Tomēr dabā nav nekā lieka un kaitīga. Mums bīstamā zalktene ir ļoti svarīgs nektāra avots pavasara taureņiem, mušām, kamenēm un bitēm, bet vasaras beigās ar tās sarkanajiem augļiem labprāt mielojas putni.
Zalktenes mūžs reti pārsniedz 30 gadu, turklāt krūmiņš aug lēni un piecu gadu vecumā ir vien 30 cm augsts. Diemžēl cilvēks, ieraugot meža ceriņus, visbiežāk mēģina nolauzt zariņu! Zalktenes miza ir ļoti izturīga, tāpēc bieži vien zari tiek aizlauzti un atstāti, un vēlāk šāds zars nokalst. Tāpēc skaistā zalkšu liepa, kā to arī dēvē, palēnām atkāpjas no cilvēku biežāk apmeklētām vietām.