Svarīgākais par pašreizējiem apsaimniekošanas darbiem dabas parkā "Piejūra"

Mežainās kāpas ir Eiropas nozīmes biotops, kurš ir rets un prioritāri saglabājams. Par biotopa esamību un uzturēšanu parkā tiek saņemts Eiropas Komisijas finansējums projekta aktivitātēm.

Darbu mērķis ir aizsargājamā biotopa Mežainas piejūras kāpas atjaunošana un ekoloģiskā stāvokļa uzlabošana, radot labvēlīgas dzīvotnes retām un aizsargājamām sugām. Atjaunošanu nepieciešams veikt, lai izveidotu neviendabīgu mežaudzes biezības struktūru, kas būtu tuva tādai, kāda veidojas dabisku procesu gaitā. Mērķis ir veicināt mežaudzes dabiskošanos, ko raksturo dažādu dimensiju koki, lauces (atvērumi), dažādība zemsedzes augājā, neviendabīgums kokaudzes biezībā, reto sugu sastopamība.

• Tiks saglabāti iepriekšējās paaudzes koki un uzlaboti to augšanas apstākļi, tos atēnojot un izcērtot ap tiem jaunākos kokus, kas aug šo vecāko koku vainagā.
• Tiks saglabāti dobumaini koki, stulbeņi, sausokņi, kas ir īpaši svarīgi meža elementi un vienlaikus arī mājvieta dažādām kukaiņu un putnu sugām.
• Tiks saglabāti īpatnēji koki, kas ir ekoloģiski un ainaviski augstvērtīgi, kā arī tiks saglabātas pameža augu sugas, kā piemēram, kadiķi.
• Dažādos meža nogabalos tiks veikta blīvi saaugušo priežu retināšana dažādās intensitātēs (viena meža nogabala robežās kokaudzes šķērslaukuma samazināšana 30-50% ietvaros).
• Tiks atjaunotas un veidotas lauces jeb atvērumi, atstājot vecos, bet izcērtot atsevišķus jaunākus kokus.
• Tiks retinātas jauno priežu audzes ar augstu biezību, atstājot atsevišķas dzīvotspējīgākās, resnākās un augstākās priedes vai to grupas.
• Tiks veidoti nelieli atklātas augsnes laukumi, jo vietām mežā ir pārāk biezs sūnu slānis, kas traucē augt dažādiem lakstaugiem, piemēram, smiltāja neļķei vai pļavas silpurenei, kā arī apgrūtina jauno priesīšu iesēšanos.

Piejūras dabas parkā notiekošie darbi parka apmeklētājos rada neizpratni par to nepieciešamību un sašutumu par smago tehniku, kas tur darbojas. Tiesa, mežu ceļi koku vešanas laikā tiek uzplēsta zemsedze, tomēr vietām noņemta zemsedze atvieglos apstākļus iesēties dažādiem lakstaugiem un jaunajām priedītēm. Ja zemsedzē ir blīvs sūnu un skuju slānis, tas izkonkurē tipiskās sugas, savukārt, atklāti smilts laukumi veido vietas, kur augt tradicionālajām zemsedzes sugām.

Nav noliedzams, ka darbu veikšanas process neizskatās patīkami – baļķu kaudzes un izbraukātie ceļi rada nepatīkamu ainu, tomēr jāsaprot, ka šī ir vienreizēja ietekme un tuvākajā laikā tik liela apmēra darbi dabas parkā vairs netiks veikti. Apsaimniekošanas darbi risināsies līdz pavasarim un parasti zemsedze sāk atjaunoties pāris gadu laikā.

Dabas parkā izvietotas vairāk nekā 10 informatīvās zīmes, kas īsumā sniedz informāciju par mežaino kāpu darbiem. Kā arī, izvietotas divas pārnēsājamas info plāksnes uz stabiem, kas vērš uzmanību uz notiekošajiem darbiem. Arī Latvijas valsts meži darbu teritorijās izvieto info zīmes, kas brīdina par meža darbiem.