Ādažu novada pašvaldība 31.janvārī aicināja bērnu ar speciālajām vajadzībām vecākus uz sarunu par speciālās izglītības programmas (bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem pamatskolas posmā) īstenošanu Ādažu novadā.
Sarunā piedalījās Ādažu novada pašvaldības domes priekšsēdētājas vietniece pašvaldības funkciju jautājumos Genovefa Kozlovska, domes deputāti, pašvaldības izglītības jomas speciālisti un bērnu (ar garīgās attīstības traucējumiem) vecāki.
Tikšanās mērķis bija uzklausīt bērnu vecāku viedokli par jaunas speciālās izglītības programmas (21015811) nodrošināšanu novadā.
Novadā ir 2 pašvaldības dibinātas izglītības iestādes, kas nodrošina pamatizglītības programmu - Ādažu vidusskola un Carnikavas pamatskola. Pašvaldības skolās pamatizglītību apgūst 2370 bērni, 399 audzēkņi ir privātās iestādēs.
Šobrīd speciālajā programmā (58.kods) esošie 17 novada bērni dodas mācīties uz dažādām citu novadu (Rīga, Ropaži, Saulkrasti - Rīgas 4.pamatskola, Gaismas pamatskola, Rīgas 5.pamatskola-attīstības centrs, Rīgas 1.pamatskola – attīstības centrs un Saulkrastu novada vidusskola) skolām. Ādažu novada pašvaldība sniedz atbalstu divos veidos – ar transporta degvielas izdevumu kompensēšanu vai transporta nodrošināšanu nokļūšanai no/uz izglītības iestādi.
Papildus speciālas izglītības programmai, ko apgūst skolā, daži no vecākiem šobrīd skolo savus bērnus pie privātiem skolotājiem, kas sniedz individuālu pieeju bērna vajadzībām. Sanākušo vecāku vidū izskanēja divi dažādi viedokļu virzieni. Viens, sakot, ka galvenais esot ļaut bērniem socializēties un būt starp citiem vienaudžiem. Tajā pašā laikā izskanēja viedoklis, ka, piemēram, tik lielā skolā kā Ādažu vidusskolā nav lietderīgi veidot atsevišķu klasi, jo viņi nebūs spējīgi mācīties šādā skaļā un trokšņainā vidē. Speciāla vide esot noteicoša labai izglītībai un turpmākai attīstībai bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem.
Tika stāstīts personisks piemērs par pieredzi ar bērnu, kuram bija iespēja mācīties speciālā izglītības iestādē un arī ierastā skolā. Mātes ieskatā bērns laimīgs un apguvis mācību vielu bija speciālajā skolā, nevis skolā, kur meitai bija jāiekļaujas.
Klātesoši bija pārstāvji no privātām izglītības iestādēm, kas dalījās ar savu pieredzi darbā ar speciāliem bērniem. Iecere ir, bet vai izdosies piedāvāt vecākiem iespēju saņemt izglītības pakalpojumu pamatizglītības posmā, atbilstoši bērna spējam un vajadzībām, rādīs laiks.
Izglītības un jaunatnes nodaļas vadītāja Ligita Anspoka informēja, citās pašvaldībās izvēlēti dažādi modeļi, lai īstenotu speciālās izglītības programmu, piemēram, tiek lokāli izvēlētas skolas, kur sniedz šo licencēto pakalpojumu iekļaujot šo programmu bērnus, citās tiek veidotas speciālās izglītības klases. Šobrīd Ādažu novadā ar vecākiem tika pārrunāta iespēja un uzklausīti viņu viedokļi par, iespējams, reālāko iespēju atsevišķas klases veidošanu un integrēšanu esošajās novada skolas dzīvē, jo šobrīd saskaņošanas procesā ir likumprojekts – grozījumi Vispārējās izglītības likumā, kas paredz, ka no 2024. gada 1.septembra bērni ar garīgās attīstības traucējumiem (58.kods) un bērni ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem (59.kods) vispārējās izglītības iestādēs varēs uzņemt tikai attiecīgajās speciālās pamatizglītības programmās, nevis vispārējās izglītības programmās ar atbalsta pasākumiem.*
Kā galveno problēmu speciālās izglītības realizācijai novadā gan vecāki, gan izglītības jomas speciālisti atzina speciālo pedagogu trūkumu, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību.
Kā viens no risinājumiem tiek saskatīts izveidojot atsevišķu korpusu ar visiem nepieciešamajiem speciālistiem un atbalsta personālu iecerētajā jaunajā pamatskolā Podnieku apkaimē.
*Saite uz likuma projektu: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/a4d3a15b-fe5d-40d4-a417-a3ed9979d92f