Sabiedriskā transporta tuvums – izšķirošs. Domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks sanāksmē ar iedzīvotājiem skaidro, ka Dienas centra klientiem būtisks ir sabiedriskā transporta tuvums.
Ādažu novada dome (turpmāk – dome) šā gada 8.janvārī saņēma domes deputātes iesniegumu par rehabilitācijas centra bērniem ar funkcionāla rakstura traucējumiem un dienas aprūpes centra pieaugušajiem ar garīgās attīstības traucējumiem (turpmāk – Dienas centrs) īstenošanas vietas pārcelšanu no Attekas ielas 39, Ādažos, uz teritoriju pie Gaujas – Gaujas ielā 25B, Ādažos, tajā skaitā 723 iedzīvotāju parakstus, kas pievienoti deputātes iesniegumam saistībā ar Dienas centra veidošanu Gaujas ielā 25 B, Ādažos.
Kā galvenais arguments vēstulē pret izvēlēto Dienas centra vietu ir apgalvojums, ka “cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem nav vēlama skaļa trokšņaina vide, kurā atrodas liels skaits cilvēku”.
Ādažos neplāno būvēt “trako māju”
Ādažnieki nevarēja nepamanīt, ka sekojoši vēstulei tika organizēta aktīva PRET kampaņa, sākotnēji aplīmējot pieturas, stabus, kāpņu telpas ar aicinājumu iedzīvotājiem parakstīties par Dienas centra pārvietošanu, kas savā būtībā būtu normāla demokrātiska izpausme, ja vien, klauvējot pie durvīm un uzrunājot cilvēkus, netiktu izplatīts maldinošs pieņēmums, ka Ādažos plāno būvēt “trako māju”.
Atklātajā vēstulē vēlētos vēlreiz Ādažu novada iedzīvotājus informēt par Dienas centra izveides pamatotību, tajā skaitā vietas izvēli pakalpojumu sniegšanai cilvēkiem ar invaliditāti – funkcionāla rakstura traucējumiem un garīgās attīstības traucējumiem, lai kliedētu šaubas, kuras sējuši PRET kampaņas organizatori.
Dienas centrs nav psihoneiroloģiskais centrs
Ādažu novada domes Sociālā dienesta speciālisti ir izvērtējuši novada iedzīvotāju vajadzības un atzinuši, ka 34 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem nepieciešams nodrošināt rehabilitācijas pakalpojumus (fizioterapijas, ergoterapijas, logopēda utml. pakalpojumus) un 28 pieaugušajiem ar garīgās attīstības traucējumiem nepieciešami Dienas centra pakalpojumi (piemēram, radošās nodarbības, fiziskās aktivitātes, praktiskas darbnīcas, utml.). Vēlreiz akcentēju, ka Ādažu novads nespecializēsies psihoneiroloģiskās klīnikas pakalpojumu sniegšanai. Šādi pakalpojumi ir pieejami Rīgā un citās lielajās pilsētās. Izveidojot Dienas centru, ādažnieki iegūs sociāla rakstura pakalpojumus, kas vērsti uz sabiedrības integrāciju, bet ne psihiatrijas, medicīniskus vai pacientu stacionārās izvietošanas pakalpojumus. Dienas centrs neuzņems klientus bez psihiatra slēdziena, ka tie drīkst apmeklēt dienas centru.
Kādas ir cilvēku ar funkcionālajiem traucējumiem un garīgās attīstības traucējumiem vajadzības?
Sociālais dienests ir veicis potenciālo Dienas centra klientu ģimeņu aptauju, noskaidrojot, ka primārās klientu vajadzības ir :
- sabiedriskā transporta pieejamība (it sevišķi autobusa pieturas tuvums);
- invalīdiem piemērota vides pieejamības infrastruktūra, jo vairākumu no personām pavada asistenti, bet daļa pārvietojas invalīdu ratiņos;
- tuvums klientu dzīves vietai (18 bērni un 13 pieaugušie dzīvo Ādažu ciemā);
- medicīnisko un citu pakalpojumu tuvums (slimnīca, aptieka, Sociālais dienests, sadzīves pakalpojumi, veikali);
Tāpat dome izvērtēja ekonomiskos apsvērumus un to ietekmi uz pašvaldības budžetu, (piemēram, pievadceļu stāvokli, inženierkomunikāciju pieejamību) u.c. kritērijus, kas ietekmē centra izveides un ekspluatācijas izmaksas.
Ādažu novada dome pieņēma lēmumu par Dienas centra izveidi Ādažu slimnīcas kvartālā, pamatojoties uz centra klientu vajadzībām, vietā, kas ir ērti pieejama un kurā iespējams izveidot labvēlīgu un labiekārtotu vidi visneaizsargātākajiem ādažniekiem.
Dome arī turpmāk iestāsies par to, ka iedzīvotājiem ar invaliditāti – ar funkcionāliem un garīgās attīstības traucējumiem ir tiesības atrasties sabiedrībā. Tādēļ šogad turpināsies darbs pie vides pieejamības uzlabojumiem cilvēkiem ar invaliditāti, veidojot Attekas ielas turpinājumu pēc Gaujas ielas parauga, labiekārtojot publisko ārtelpu centrā, ciematos un pludmalēs, kā arī nodrošinot pieejamību Ādažu vidusskolā un jaunbūvējamajā sākumskolā.
PRET kampaņas organizētāju apgalvojums, ka cilvēkiem ar funkcionāliem un garīga rakstura traucējumiem vairāk par visu vajadzīga klusa, nomaļa vide, kurā nav cilvēku, nav pamatots. Drīzāk otrādi – aiz šāda apgalvojuma slēpjas vēlme neredzēt tos, kuri ir atšķirīgi, citādāki.
Tiem, kuriem veicies būt veseliem, nav tiesību izolēt vai nodalīt tos, kuriem tā nav paveicies. Tieši otrādi – sabiedrības pienākums ir sniegt atbalstu ģimenēm, kurās ir šādi cilvēki, lai ģimenes locekļi varētu strādāt un dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi, nevis baidīties no sabiedrības nosodījuma un jūtoties vainīgiem par apgrūtinājumu. Jo izprotošāka būs apkārtējās sabiedrības attieksme pret personām ar garīgas attīstības traucējumiem, jo vairāk atbalsta sabiedrība piedāvās, jo lielāka iespējamība, ka cilvēki ar garīgās attīstības traucējumiem varēs iekļauties mūsu ikdienas dzīvē, vidē un sabiedrībā.
Aicinu apdomāt un pieņemt lēmumu katram iekšēji – vai mēs, ādažnieki, esam daļa Eiropas sabiedrības, kas palīdz un atbalsta tos, kuri nonākuši grūtā situācijā, vai arī joprojām dzīvojam ar Padomju Savienību sirdī un ar tās metodēm arī saviem bērniem mācām, ka vienkāršākais veids, kā atrisināt kādu problēmu, ir noslēpt tos, kuri ir citādāki, radot šķietamību, ka šādu cilvēku nemaz nav.
Izprotot, ka jautājums par Dienas centra izveidi nav vienkāršs un ir daudzšķautņains, aicinu vēstules parakstītājus un citus interesentus tikties sestdien, 27. janvārī, pie Sociālā dienesta Gaujas ielā 13/15 plkst. 11.00, lai apskatītu dabā plānoto Dienas centra teritoriju un meklētu labākos risinājumus centra izveidei un pakalpojumu organizācijai.
Par turpmāko Dienas centra izveides projekta attīstības gaitu turpināsim informēt gan pašvaldības mājaslapā un sociālajos tīklos, kā arī laikrakstā “Ādažu Vēstis”.
Patiesā cieņā,
Māris Sprindžuks
