Novadnieki

Publicēts: 29.03.2023.

Fēlikss Cielēns (1888-1964)

Fēlikss Cielēns – Ādažu novada simtgades cilvēks – viens no Latvijas Republikas Satversmes tēviem, politiķis un rakstnieks,

devis ievērojamu ieguldījumu mūsu valsts veidošanās pirmsākumos. Dzimis Ādažos, Alderu muižā.

PIERĪGAS NOVADU VIRTUĀLĀ IZSTĀDE “MANA NOVADA SIMTGADES CILVĒKS”

Ādažu bibliotēkas darbinieces kvalifikācijas darbā Jurists, politiķis un rakstnieks Fēlikss Cielēns pieejams bibliogrāfiskais rādītājs par Ādažu novadnieku Fēliksu Cielēnu, viņa ieguldījumu Latvijas izveidē un darbību rakstniecībā.

Lidija Freimane (1920 – 1992)

Lidija Freimane – viena no izcilākajām 20. gadsimta latviešu aktrisēm.

Lidija Freimane ar vīru Jāzepu Pasternaku 60. gados izvēlējās vietu vasaras mājai Baltezerā, Ādažu novadā.
Kopš 1967. gada Lidijas Freimanes dzīve bija saistīta ar iekopto zemi Baltezera krastā – prieks par ziedošajām puķēm, par pašas stādītajiem kokiem.
Šobrīd šajā mājā mitinās Lidijas Freimanes meita Katrīne Pasternaka – Kalniņa ar savu vīru Juri Kalniņu.

L. Freimane.

PIEEJAMIE RESURSI PAR ĀDAŽU NOVADNIECI LIDIJU FREIMANI

FILMAS.LV
Nacionālais Kino centrs
LETONIKA.LV
Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs
Latvijas Nacionālais teātris

Raksti

Lidijai Freimanei veltītie raidījumi

Gunārs Freidenfelds (1941)

Gunārs Freidenfelds – latviešu komponists, trompetists, diriģents, ansambļu vadītājs, aranžētājs, Latvijas Radio mūzikas redaktors.

Gunārs Freidenfelds dzimis 1941. gada 29. septembrī. No 1978. gada līdz 1982. gadam Gunārs Freidenfelds vada holhoza “Ādaži” ansambli, par savu dzīves vietu izvēloties Ādažus.
No 1983. gada līdz 2009. gadam kopā ar dzīvesbiedri, dziedātāju Margitu Freidenfeldi vada Ādažu bērnu ansambli “Vējupīte”.
Gunārs Freidenfelds 2016. gadā apbalvots kā “Goda ādažnieks”.

Pieejamie resursi par Ādažu novadnieku Gunāru Freidenfeldu

Gunārs freidenfelds latvijas simtgadē ādažu bibliotēkā

Komponists Gunārs Freidenfelds atstāj savu veltījumu Latvijas 100. dzimšanas dienas Tautas Saimes grāmatā.

AUDIO MATERIĀLI PAR GUNĀRU FREIDENFELDU

NACIONĀLĀ ENCIKLOPĒDIJA

PERIODIKA.LV

LETONIKA.LV

Informācija par Gunāru Freidenfeldu NOVADPĒTNIECĪBAS datu bāzē

Ēvī Upeniece (1925)

Ēvī Upeniece – Latviešu tēlniecības klasiķe, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere, Goda ādažniece.

Ēvī Upeniece dzimusi 1925. gada 22. augustā Rīgā, mācījusies A. Kronvalda pamatskolā un Rīgas Daiļamatniecības skolā.
Ēvī Upeniece mācījusies pie skolotāja, latviešu tēlniecības zvaigznes Teodora Zaļkalna, kā arī pie tēlniekiem Emīla Meldera un Kārļa Zemdegas. Pēc Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļas absolvēšanas 1956. gadā kopā ar savu vīru, tēlnieku Voldemāru Rapiķi, piemeklēja dzīvesvietu Ādažu novadā, Mazā Baltezera krastā.
Ēvī Upeniece ir vairāk nekā 100 skulptūru un mazās formas darbu autore – stājtēlniecībā, portreta žanrā un mazās formas dekoratīvajā tēlniecībā. Kopš 1953. gada piedalījusies personālizstādēs Latvijā, Čehijā, Somijā, Dānijā. Darbi saglabāti Latvijas, Vācijas, Francijas, Dānijas mākslas muzeju kolekcijās.
Ādažos tapuši gandrīz visi tēlnieces zināmākie mākslas darbi, to skaitā arī “Goda ādažnieks” – augstākā apbalvojuma simbols “Upe”. Ēvī Upeniece vairākas savas skulptūras uzdāvinājusi Ādažu novadam. Tās apskatāmas Ādažu Vēstures un mākslas galerijā, Ādažu Kultūras centra ēkā, kā arī Ādažu vidusskolā.
Ādažu novadniece Ēvī Upeniece 2015. gadā ir apbalvota ar Ādažu novada apbalvojumu “Goda ādažnieks”. 2021. gada 19. augustā Rīgas pilī Valsts prezidents Egils Levits pasniedza valsts augstākos apbalvojumus – Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni un Atzinības krustu.
Valsts augstākais apbalvojums Goda ādažniecei, tēlniecei Ēvī Upeniecei, piešķirts par mūža ieguldījumu mākslā un latviešu tēlniecības tradīciju kopšanā.

Foto: Par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri iecelta Goda ādažniece, tēlniece Ēvī Upeniece!

PIEEJAMIE RESURSI PAR ĀDAŽU NOVADNIECI ĒVĪ UPENIECI

ĀDAŽU NOVADA TĪMEKĻA VIETNĒ