Mārtiņš Krēsliņš dzimis 1907. gada 7. februārī, Ādažu pagastā. Jau no bērnības palīdzējis tēvam saimniecības darbos un tā ieguvis pirmās lauksaimnieka iemaņas. Vēlāk strādājis Baltezera ūdens dārzā, pludinājis kokus Gaujā. Savā laikā strādājis par kurinātāju uz tālbraucēja tvaikoņa “Venta”. No 1939. gada līdz 1941. gadam strādājis par šķirotāju kokmateriālu noliktavā. Nemierīgo laiku mudināts, Mārtiņš Krēsliņš atgriežas atpakaļ pie vecākiem Ādažos. Sākoties kolhozu dibināšanas kustībai, Mārtiņš Krēsliņš bija viens no pirmajiem, kas aktīvi atbalstīja jauno ideju un rosināja ideju nodibināt kopsaimniecību arī Ādažos. 1948. gada 24. augustā Mārtiņu Krēsliņu ievēlēja par pirmā Ādažu pagasta kolhoza valdes priekšsēdētāju.
Ādažu tuvāko un tālāko pagastu teritorijās mitinājās savādāk domājoši cilvēki, un šajā laikā, kad tika dibināts kolhozs, jaunas varas piekritēju dzīvība varēja tikt apdraudēta. Bailēm bija pamats, bet kolhozs tomēr tapa. Astoņi gadi priekšsēdētāja amatā un pozitīvi ekonomiskie rādītāji bija tieši M. Krēsliņa darba rezultāti. 1956. gada pavasarī sliktās veselības dēļ nācās pārtraukt darbu priekšsēdētāja amatā. Tā paša gada 19. septembrī, pēc ilgstošas un smagas slimības Mārtiņš Krēsliņš devās aizsaulē.
Atdusas vieta Baltezera kapos.
Avots: Bauere, Inguna “Ādaži : novads un ļaudis”
Pieejamie resursi par Mārtiņu Krēsliņu
Josifs Kukelis dzimis 1912. gada 15. maijā, Krāslavas rajona Piedrujas ciemā. Beidzis Piedrujas pamatskolas 6 klases. Vēlāk iestājies Daugavpils Baltkrievu Ģimnāzijā, bet 1934. gadā par dalību – skolēnu streika organizēšanā tiek izslēgts no ģimnāzijas. 1936. gadā Josifs Kukelis devies uz Rīgu, kur, būdams dedzīgas dabas, iestājies antifašistu kustībā. Savu politisko uzskatu dēļ vairākkārt zaudējis darbu, līdz 1938. gadā uzsācis darbu šīfera fabrikā. Sākoties padomju laikiem, Josifu Kukeli ievēl par pieminētās šīfera fabrikas strādnieku komitejas priekšsēdētāju, vēlāk par Rīgas apgabaltiesas locekli. Sākoties Lielajam Tēvijas karam, Josifs Kukelis evakuējies uz Krieviju un līdz 1942. gadam strādājis saimnieciskā darbā Saratovas apgabalā. No 1942. gada līdz 1944. gadam Josifs Kukelis karojis latviešu strēlnieku divīzijā. 1948. gadā Josifs Kukelis uzņemts kompartijas biedru rindās un norīkots partijas darbam Ogrē.
No 1956. gada līdz 1974. gadam Josifs Kukelis ieņēma Ādažu kolhoza priekšsēdētāja amatu.
Miris 1987. gada 28. septembrī. Atdusas vieta Baltezera kapos.
Avots: Bauere, Inguna “Ādaži : novads un ļaudis”
Pieejamie resursi par Josifu Kukeli
Alberts Kauls dzimis 1938. gada 15. oktobrī Skrundā strādnieku ģimenē. 1953. gadā sācis strādāt padomju saimniecībā un 1960. gadā iestājies PSKP. Bijis kolhoza “Ļeņina ceļi” vadītājs. Sākot ar 1986. gadu Alberts Kauls kļuva par agrofirmas “Ādaži” vadītāju, bet ar 1974. gada 6. jūliju par kolhoza “Ādaži” priekšsēdētāju. 1986. gada 7.jūlijā viņam piešķirts PSRS Sociālistiskā darba varoņa nosaukums, pasniedzot varoņa Zelta zvaigzni un Ļeņina ordeni. Alberts Kauls bijis Latvijas Tautas frontes pirmās Domes sastāvā, Latvijas lauksaimnieku savienības priekšsēdētājs. Alberts Kauls 1990. gadā iesaistījās Vislatvijas sabiedriskās glābšanas komitejā, bija tās līdzpriekšsēdētājs. Albertam Kaulam bija aizliegts kandidēt Saeimas un pašvaldību vēlēšanās, tomēr viņš kļuva par Latvijas Vienības partijas priekšsēdētāju. 6. Saeimas vēlēšanās partija ieguva 7,15% balsu un 8 vietas Saeimā un Alberts Kauls tika reklamēts kā Ministru prezidenta amata kandidāts. Šķēles valdībā Alberts Kauls bijis premjerministra biedrs un zemkopības ministrs. 1996. gada maijā Andris Šķēle pieprasīja Alberta Kaula demisiju.
Miris 2008. gada 24. septembrī.
Avots: Bauere, Inguna “Ādaži : novads un ļaudis”