22. novembrī Carnikavas Sociālā dienesta telpās norisinājās Ādažu novada ainavu tematiskā plānojuma izstrādes Sabiedrības līdzdalības pasākums. Pasākuma mērķis bija informēt iedzīvotājus par to, kas ir ainavu plāns, kādi risinājumi tajā tiks ietverti un kā tā rezultāti tiks integrēti teritorijas plānojumā, kā arī izzināt sabiedrības viedokli par Ādažu novadā sastopamajām vērtībām, problēmvietām un vēlamo Ādažu novada attīstību.
Līdzdalības pasākums tika sadalīts trīs daļās:
- ainavu plāna izstrādātājas, ainavu arhitektes Kristīnes Dreijas stāstījums – prezentācija par izstrādes gaitu;
- iedzīvotāju jautājumi, komentāri un diskusijas;
- koprade, kurā iedzīvotājiem kopā ar tematiskā plānojuma izstrādātājiem bija iespēja radoši darboties uz iepriekš sagatavotiem kartogrāfiskiem materiāliem.
Prezentācijā tika stāstīts par to, kas ir ainavu tematiskais plānojums, kādu pienesumu tā izstrāde dos novada attīstībai un kā tas ietekmēs iedzīvotāju ikdienu. Ainavu arhitekte pastāstīja par to, kāds Latvijas normatīvais ietvars nosaka šādu tematisko plānojumu nepieciešamību un izstrādes pamatnosacījumus, kāds ir tematiskā plānojuma mērogs un kādi ir izejas plānošanas dokumenti, kuri tiek pētīti un ietverti Ādažu novada ainavu plāna izstrādes kontekstā. Iedzīvotājiem tika pastāstīts, ka Ādažu novada ainavu plāna mērķis ir raksturot novada daudzveidību un vērtības, analizēt to īpašības un ietekmes, kas tās pārveido, kā arī sniegt priekšlikumus ainavu aizsardzībai, pārvaldībai un plānošanai. Prezentācijā bija apkopota informācija par līdzšinējo novada ainavas izpēti, ainavas identificētajām vērtībām, sniedzot dažādus attēlus un kartogrāfiskos materiālus, kuros apskatīti un analizēti Ādažu novada ainavas vēsturiskie procesi, novada attīstība cauri laikiem, dabas apstākļi un ģeogrāfiskās īpatnības un šī brīža apbūves struktūra. Tāpat arī tika sniegts ieskats par to, kas veido novada publiskās ārtelpas infrastruktūru, nosakot dažādu aktivitāšu teritorijas (sabiedrisko, nepieciešamo un izvēles). Norādītas arī iepriekšējos materiālos identificētās publisko aktivitāšu teritorijas un nodefinētās novada vērtības. Ainavu arhitekte prezentācijā ietvēra arī konkrētu piemēru apskatu gan konkrētas vietas kontekstā (šajā gadījumā ņemot par pamatu Ataru ezera ainavu), kur pastāstīja par vietas vēsturisko attīstību, vērtībām un raksturīgākajiem skatiem, teritorijas riskiem un iespējamo attīstības pieeju, gan starptautiska līmeņa kontekstā, norādot dažādas plānošanas pieredzes teritoriju attīstībā.
Pēc prezentācijas, pasākuma apmeklētājiem bija iespēja tematiskā plānojuma izstrādātājai uzdot jautājumus, veidot savstarpējas diskusijas un sniegt komentārus.
No diskusijām apkopotas un uzskaitītas sekojošas atziņas:
- Uztraukumu rada tas, ka Ādažu militārā poligona teritorijā netiek aizsargāta ne vide, ne daba, bet tikai armijas vajadzības. Ir bažas, ka ar armijas mācībām tiek piegružota un degradēta teritorija, kā arī veidojas no ugunsdrošības viedokļa bīstamas situācijas. Tāpat tiek diskutēts par poligona teritorijā esošo lielo antropogēno slodzi.
- Izcelts īpaši efektīvs skats – ainava no Franču kurgāna, kur redzamība nodrošināta pat līdz 10 km attālumā.
- Ir vēlme, lai ainavu plāna risinājumos tiktu apskatīts arī jautājums par žogiem un norobežojumiem gar ceļa malām – sniegt rekomendācijas, kuras iekļaut teritorijas plānojumā, lai uzlabotu ainavas sasniedzamību un vizuālo kvalitāti.
- Izrādītas rūpes par vēsturiskajām ainavām un to vērtībām. Iedzīvotāji pauž uztraukumu par to, cik ainavu plāns būs pielietojams saistībā ar blīvi veidotām apbūvēm privātīpašumu teritorijās, kuru laikā tiek mazinātas ainavas vērtības. Ierosinājums sniegt rekomendācijas un vadlīnijas ainavu plānā, lai atrastu līdzsvaru starp ekonomisku labumu un vizuāli estētiskiem aspektiem. Diskusijas veidotas par citu pašvaldību piemēriem (kā piemērs minēts Cēsu novads), ar ierosinājumu Ādažu novadā piemērot vienotas vadlīnijas, kas būtu jāievēro pie jaunas apbūves izveides īpaši ainaviskās vietās.
- Izrādīta nepatika pret to, ka ceļu ainavu telpā pašvaldības zemēs tiek izcirsti apstādījumi – koki un krūmi, kuri nereti tiek zāģēti un turpat arī atstāti, līdz ar to ceļu ainavas tiek degradētas, kas mazina privāto zemju ainavisko vērtību, kuras dēļ iedzīvotāji sākotnēji īpašumus iegādājušies. Ierosinājums pirms masveida izciršanas izvērtēt to, vai vietās, kur ielas malā jau vēsturiski atradušies stādījumi, tie tik tiešām traucē infrastruktūras izveidei, un meklēt veidus, kā tos saglabāt.
- Izteikta vēlme, lai ainavu plānā tiktu vērtēta arī antropogēnā slodze un tas, kā ainavu veido sezonālais raksturs – tūrisms (kā tūrisms ietekmē ainavu cauri sezonām).
- Veidotas diskusijas par Baltezeru krastiem, kur no viena ezera uz otru skati tiek aizbūvēti un ezeru krastos veidota izteikti blīva apbūve. Rosināts ainavu plānā ietvert apskatu arī par to, kādas ainavas struktūras jau ir izmainītas, kādas vērtības jau pazaudētas un sniegt ieteikumus, ko darīt, lai situāciju uzlabotu – iedzīvotāji izsaka ideju apkārt Baltezeram veidot pastaigu takas.
- Iedzīvotāji interesējas par to, vai ar ainavu plānu iespējams mainīt šobrīd spēkā esošo teritorijas zonējumu – Carnikavas novadā pēc plānojuma netiek saglabātas nevienas pļavu un lauku teritorijas, kas redzamas no ceļiem – tās plāno apbūvēt. Ainavu plāna izstrādātāja paskaidro, ka ar ainavu plānu var ieteikt mainīt teritorijas plānojuma zonējumu, bet teritorijās, kurās jau apstiprināti detālplānojumi, ieteikumus ainavu plānā var sniegt rekomendējošā veidā.
- Bažas izraisa arī saules paneļu izvietošana lauksaimniecības zemēs. Sniegts ierosinājums, veidot priekšlikumus, kā jau šobrīd izbūvētos saules parkus apaudzēt ar Latvijai raksturīgiem koku un krūmu grupu stādījumiem, lai mazinātu to negatīvo ietekmi.
- No iedzīvotāju puses izcelta Iļķenes ciema ainaviskā vērtība, kuru nepieciešams saglabāt – šobrīd vērtības izteikti redzamas tikai zinātājiem un izstaigājot teritorijas ar kājām.
- Izceltas vērtības – ūdens tuvums, upe un pārgājienu maršruti, kas ir ļoti aktuāli arī tūristiem, tāpēc rosinājums aizsargāt šīs teritorijas, lai pie upju un ezeru krastiem netiek veidota blīva apbūve, neatstājot vietu publiskai pieejai.
- Sniegts ieteikums izvērtēt, kur pie Gaujas iespējams izvietot auto stāvlaukumus, kur cilvēkiem atbraukt ar mašīnu un tad tālāk iet ar kājām vai velo – izteikta vēlme ainavu plāna ietvaros izvedot vienotu tūrisma maršrutu.
- Sakarā ar lielo apbūves attīstību, iedzīvotājiem nepaliek brīvas vietas, kur atpūsties, kur pastaigāt. Iedzīvotāji izsaka vēlmi, lai tiek vērtēta pieejamība publiskai atpūtai (kā piemērs - risinot problēmu, kur blīvi apdzīvotā teritorijā tuvāk par 10 km nav pieejami sporta laukumi).
Pēc diskusijām, pasākuma apmeklētāji tika aicināti atzīmēt plānotāju iepriekš sagatavotos kartogrāfiskajos materiālos (novada un ciemu mērogā) atzīmēt:
- vērtīgās ainavas, kuras aizsargāt un saglabāt;
- attīstāmās teritorijas, kurās pie attīstības jāievēro īpaši nosacījumi;
- atjaunojamās jeb reģenerējamās teritorijas.
Kartogrāfiskajā materiālā apmeklētāji aicināti arī rakstīt komentārus un papildinājumus, lai tie būtu ērtāk izmantojami un iekļaujami ainavu plāna izstrādē.
Sabiedrības līdzdalības pasākuma laikā iegūtās atziņas un iedzīvotāju atzīmētā informācija kartogrāfiskajos materiālos tiks apkopotas un izmantotas turpmākā ainavu plāna izstrādē.
Informāciju sagatavoja:
Līva Ķeire, SIA “Grupa93” ainavu arhitekte
