Trešdien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē deputāti nolēma uzdot valdībai nekavējoties lemt par Ādažu un Ropažu novadu robežu grozīšanu jeb Garkalnes pagasta sadalīšanas plānu, lai nākamā gada pašvaldību vēlēšanās iedzīvotāji varētu kandidēt un balsot atbilstoši jaunajām teritorijām.

Jāatgādina, ka otrdien, pretēji Ādažu un Ropažu pašvaldību lemtajam, valdība nolēma, ka novadu robežas šobrīd negrozīs, vienojoties pagaidām saglabāt Ropažu novadā ietilpstošā Garkalnes pagasta teritoriju. Tas savukārt nozīmē, ka Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma Pārejas noteikumos Ministru kabinetam dotais uzdevums līdz 2024.gada 29.oktobrim izstrādāt un apstiprināt Garkalnes un Ādažu pagastu robežu grozījumus, paredzot Garkalnes pagasta daļas atdalīšanu un pievienošanu Ādažu pagasta administratīvajai teritorijai, nav izpildīts.

garkalne_B
Ādažu novada pašvaldības atbalstītais iepriekš skatītais robežu maiņas piedāvājums, par ko ir pieņemts domes lēmums.

Trešdien notika Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde, kurā piedalījās arī Ādažu novada pašvaldības priekšsēdētāja Karīna Miķelsone un Ropažu novada pašvaldības priekšsēdētajā Vita Paulāne. K. Miķelsone pauda neizpratni par valdības pieņemto lēmumu.

"Pēc
 Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma stingri noteiktā panta Ādažu un Ropažu pašvaldības pieņēma lēmumus par [Garkalnes pagasta] Baltezera ciema pievienošanu Ādažu novadam. Par to aptaujā nobalsoja absolūtais iedzīvotāju vairākums, kas tajā piedalījās. Ādažu novada pašvaldība ieklausās un atbalsta iedzīvotāju gribu par Garkalnes pagasta nedalāmību, ko arī nostiprināja savā domes lēmumā par visa Garkalnes pagasta pievienošanu Ādažu novadam. 30.augustā VARAM sanāksmē pašvaldības nepārprotami apliecināja, ka vienošanās ir spēkā. Šis bija grūts lēmums diviem novadiem, taču tāda bija likumdevēju griba, un pašvaldības to godprātīgi izpildīja. Ir neizpratne, kas ir mainījies kopš 30.augusta. Tieši pašvaldības ir tās, kas saņem iedzīvotāju spiedienu un neizpratni, un lūgumu pēc atbildēm. Taču atbildes nav pašvaldībā," norādīja Ādažu novada pašvaldības vadītāja.

Neizpratni un pārmetumus par klaju likuma nepildīšanu ministrijai veltīja arī Baltezera iedzīvotāji. Jānis Kolnejs norādīja, ka pēc otrdienas valdības sēdes, iesniegums ar 125 iedzīvotāju parakstiem nosūtīts Saeimai, Ministru kabinetam un valsts prezidentam.

"Mēs atbalstām B piedāvājumu vairāku iemeslu dēļ – tas sakrīt ar mūsu balsojumu, tas sakrīt ar abu domju lēmumiem pēc būtības, atšķiras tikai tehniskas nianses. VARAM bija deviņi mēneši ar domēm izrunāt šīs nianses un panākt risinājumu, ko ministrija nav izdarījusi, atliekot to uz 2026.gadu, tādējādi paslaukot zem tepiķa gan iedzīvotāju balsojumu, gan abu domju lēmumus. Manuprāt, tā nav demokrātiska rīcība, tā nesaskan ne ar tiesiskās paļāvības, ne ar labas pārvaldības principiem. D piedāvājums nav izrunāts ne ar iedzīvotājiem, ne pašvaldību vadītājām," uzsvēra Kolnejs.

Cita Baltezera iedzīvotāja Ilma Kauliņa norādīja, ka "Tikai ar deklarēto dzīvesvietu mēs esam Ropažos, bet ar sirdi jau ļoti sen esam Ādažos. Ādaži šo gadu laikā nekad nav ignorējuši savus iedzīvotājus – lietas, kuras ir risināmas, atradušas risinājumu, un pat tagad, kad neesam ādažnieki, pašvaldība atrod laiku uzklausīt un risināt šīs lietas".

Ropažu novada pašvaldība lēmumu pieņēma jau 2023. gada beigās, bet Ādažu novada pašvaldība pēc darba sanāksmēm ar iesaistītajām pusēm – šī gada maijā. 


Atgādinām, ka šī gada 30.augustā notika Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) organizētā tikšanās ar Ropažu novada pašvaldības, Ādažu novada pašvaldības un Rīgas plānošanas reģiona (RPR) speciālistiem par Garkalnes pagasta sadalīšanas plānu, puses konceptuāli vienojās par precizētu piedāvājumu.

Šajā piedāvājumā papildus Ropažu novada piedāvātajai teritoriju pārdalei pievienotas mežu teritorijas, nodrošinot Ādažu pilsētas un Ādažu novada ciemu, kā arī Ādažu militārās infrastruktūras stratēģisko savienojumu un mobilitāti ar blakus teritorijām. Paredzot Baltezera ciema ar tam piegulošām teritorijām, robežlīnijā pa dzelzceļu, iekļaujot V46 (Venču ceļu), V49, Piparu ceļu un V50. Veicot šādas izmaiņas stratēģiskās mobilitātes infrastruktūras kontekstā, prioritāri tiek ņemta vērā Ādažu pilsētas un Ādažu novada ciemu (galvenokārt Garkalnes, Āņu, Iļķenes), kā arī Ādažu militārās infrastruktūras stratēģiskā savienojamība ar A2 autoceļu, radot priekšnoteikumus, lai ceļu infrastruktūra būtu nedalīta, iekļautos vienā novadā un to būtu vieglāk apsaimniekot.

Ādažu novada domes priekšsēdētāja Karīna Miķelsone
Garkalnes robežai nepiekrīt
lēmumi d s 15.05