Turpinās pelēko kāpu biotopu atjaunošanas darbi, samazinot ar priedi aizaugošās platības

Pelēkās kāpas ir nosacīti stabilas kāpas, kas attīstās no jūras krasta priekškāpām, tām apaugot. Pelēko kāpu augu valsti veido sausumizturīgas, zemu daudzgadīgo krūmu un lakstaugu, un sūnu sugas, izteikta ir liela ķērpju daudzveidība. Tās ir iekļautas EiropasSavienības prioritāri aizsargājamo biotopu sarakstā. Jo mazāk koku pelēkajās kāpas, jo labvēlīgāk specifiskajam biotopa augājam un ar to saistītajiem bezmugurkaulniekiem un putniem.

Pelēkās kāpas atrodas šaurā joslā starp pludmali un mežainajām kāpām. Pelēko kāpu raksturo atklātas vietas, kur ir maz vai vispār nav koku un krūmu, zemi klāj ķērpji, sūnas un zemi lakstaugi. Līdz ar to tā ir galvenā mājvieta daudzām gaismas prasīgām sugām, tostarp pļavas silpurenei, smiltāja neļķei, gmelina alisei, garlūpas racējlapsenei, stepes čipstei. Lielākā daļa pelēko kāpu ir radušās un ilgstoši bijušas cilvēka darbības ietekmē. Savulaik šajās kāpās žāvēja zvejas tīklus, novietoja laivas un ganīja lopus. Šodien tās galvenokārt kalpo kā atpūtas teritorijas. Pelēko kāpu un klaju iekšzemes kāpu biotopiem ir ne vien augsta bioloģiskā vērtība, bet arī liela nozīme augstvērtīgu dabas un kultūrvēsturisko ainavu saglabāšanā. Kāpēc, atjaunojot pelēkās kāpas, izzāģē priedes Pelēko kāpu biotopa atjaunošanas darbu mērķis ir uzlabot šī biotopa struktūru, radot pēc iespējas labākus dzīves apstākļus šī biotopa raksturīgām sugām, kā arī veicināt kāpu ekosistēmu stabilitāti.

Ja pelēko kāpu josla netiek apsaimniekota, tā aizaug ar kokiem un krūmiem, apdraudot vairāku īpaši aizsargājamu sugu pastāvēšanu. Carnikavas novadā pelēko kāpu biotopi pārsvarā aizaug ar parasto priedi (Pinus sylvestris). Aizaugušā kāpā samazinās smilšu kustība, palielinās nobiru un barības vielu daudzums, samazinās gaismas daudzums, līdz ar to izzūd arī kāpai raksturīgās sugas, kā rezultātā biotops transformējas un izzūd.

Atjaunojot pelēko kāpu, būtiski palielināsies dabas parka “Piejūra” atklāto kāpu platība, kur būtu atjaunoti biotopa funkcionēšanai nepieciešamie apgaismojuma un mitruma apstākļi, kā arī atbilstoši smilšu pārpūšanas procesi. Dabas aizsardzības pārvalde sagatavojusi pelēko kāpu un klaju iekšzemes kāpu apsaimniekošanas vadlīnijas, ar kurām pilnībā var iepazīties www.daba.gov.lv.

Pelēko kāpu atjaunošanas darbi notiek Carnikavas novadā piekrastes posmos no Garupes līdz Carnikavai (Laivu ielai) un no Gaujas grīvas līdz Lilastes grīvai, kur kopā 13,4 ha platībā tiek atjaunotas pelēkās kāpas, izzāģējot blīvi saaugušās jaunās priedes. 

Tiek saglabātas priedes, kuru stumbra diametrs (130 cm no zemes) ir lielāks par 20 cm, kā arī visas ekoloģiski un ainaviski nozīmīgās priedes ar izteiktiem piezemes zariem un plakanu vainagu. Savukārt izzāģētas tiek blīvi saaugušās jaunās priedes un priežu grupas, kas veido vienlaidu biezas audzes, neļaujot attīstīties tipiskajām pelēko kāpu augu un dzīvnieku sugām. Vietām var tikt izzāģetas visas  riedītes, uz hektāra platību atstājot vien pāris kokus.

Visas izzāģētās priedes tiek izmantotas priekškāpu stiprināšanā, veidojot no tām zaru klājumus un zaru žodziņus. Kopā Garciema, Carnikavas, Gaujas un Lilastes piekrastē šādi žodziņi tiks izveidoti gandrīz 4 km garumā. Tas veicinās priekškāpu atjaunošanos un novirzīs apmeklētājus no pārmērīgi izbradātajām vietām. Rezultātā tiks saglabātas atpūtas vietas cilvēkiem un radītas jaunas dzīvesvietas smiltāju augu un dzīvnieku sugām.

Galvenais mērķis, atjaunojot pelēko kāpu biotopus, ir atjaunot piekrastes teritoriju, veidojot to atklātu – bez krūmiem un kokiem. Līdzšinējie ekspertu novērojumi liecina, ka, nozāģējot kārklus, tiem ļoti strauji ataug atvases. Viena kārkla vietā var izaugt jauns kārklu puduris ar blīviem zariem. Latvijas Universitātes speciālisti pašlaik veic pētījumu par kārklu atjaunošanos, kas ļaus secināt, vai kārklus atstāt vai tomēr izvākt no atklāto kāpu teritorijas. “LIFE CoHaBit” projekta ietvaros atsevišķi kārklu krūmi nozāģēti dabas parka “Piejūra” teritorijā Mangaļsalā, kur tiek veikti novērojumi un monitorings par procesa turpmāko attīstību.

Kopumā pelēko kāpu atjaunošana, saglabāšana un aizsardzība ir aktuāla problēma ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā. Šāda veida darbi plaši tiek veikti arī Dānijā, Nīderlandē, Vācijā un citviet, kur veic koku un krūmu apauguma samazināšanu. Pieredze, kas tiek gūta “LIFE CoHaBit” projekta ietvaros, ir ļoti nozīmīga arī citām piekrastes pašvaldībām, jo atklāto kāpu saglabāšana ir viens no priekšnoteikumiem sekmīgai piekrastes ainavas saglabāšanai, līdz ar to arī tūrsima pasākumu plānošanai, kas ir ekonomsiski būtisks aspekts, īstenojot piekrastes infrastruktūras attīstību.

Projekta “Piekrastes biotopu aizsardzība dabas parkā “Piejūra”” jeb “LIFE CoHaBit” iepirkuma procesā izraudzītais apsaimniekošanas darbu veicējs SIA “Tehniskais dienests” darba procesā pārkāpis Ministru kabineta “Noteikumus par koku ciršanu ārpus meža”. Pašvaldības aģentūras “Carnikavas Komunālserviss” komisija, apsekojot Baltijas jūras pludmales kāpu zonā Gaujā, Carnikavas novadā (kadastra Nr. 80520021561) un veicot mērījumus, secināja, ka teritorijā nozāģētas deviņas priedes, kuru diametrs no sakņu kakla 1,3 m augstumā pārsniedz 20 cm, un darbu izpildītājs ir pārkāpis minētos noteikumus.

Ticis pārkāpts arī Carnikavas novada pašvaldības un darbu veicēju pakalpojuma līguma “Par piekrastes atklāto kāpu biotopu atjaunošanu un kāpu preterozijas pasākumu īstenošanu Carnikavas novadā” tehniskajā specifikācijā minētais – atstāt kokus, kuru celma caurmērs ir lielāks par 20 cm. “Carnikavas Komunālserviss” ir sastādījis aktu par nocirstiem kokiem Baltijas jūras pludmales kāpu zonā. Ir aprēķināti zaudējumi un darbu veicējam būs jāsamaksā sods 188,95 eiro apmērā. Darbi veicējs skaidro, ka notikusi kļūda un pie tā vainojama neprecīza koku uzmērīšana. Darbu veicējs savu vainu atzīst un ir gatavs kompensēt nodarītos zaudējumus.